RTU rektors: STEM izglītība – kritiskais elements

Viedokļrakstā T. Juhna norāda, ka jau šobrīd Latvijā trūkst augstākās kvalifikācijas IT, inženierzinātņu un dabaszinātņu speciālistu. Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas speciālistiem STEM virzienos var sasniegt deviņus tūkstošus, bet darbaspēka pārpalikums ar augstāko izglītību sociālo, humanitāro un komerczinību jomā varētu sasniegt pat vairāk nekā 26 tūkstošus. Savukārt Augstskolu absolventu monitorings, ko veido Izglītības un zinātnes ministrija, rāda, ka STEM jomas absolventiem ir nodrošināts darbs augsti kvalificētās profesijās un labi ienākumi, kuri turklāt aug straujāk, nekā valstī vidēji. Arī Latvijas sabiedrība apzinās, ka nākotnē pieprasītas būs inženierzinātnes un datorzinātnes. SKDS veiktā pētījumā, kurā izzinātas 18 līdz 60 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju domas, 83% aptaujāto šīs divas jomas un ar tām saistītās profesijas novērtē kā pieprasītākās. Savukārt RTU viņi vērtē kā labāko universitāti šo nākotnē svarīgo profesiju apgūšanai, īpaši izceļot iespēju apgūt darba tirgū pieprasītas profesijas, kvalitatīvas studijas, augstu darba devēju novērtējumu. Augsts nākotnes potenciāls ir arī medicīnai, dabaszinātnēm, būvniecībai.

Tas apliecina, ka izvēle par labu STEM izglītībai ir stratēģisks un uz nākotni vērsts lēmums. Tad kāpēc tā joprojām daudziem nav pirmā izvēle, viedokļrakstā jautājumu uzdod  T. Juhna. Dati rāda, ka daudzi topošie studenti arī šajā studiju gadā būs izvēlējušies par labu komunikācijas zinātnei, psiholoģijai, biznesa administrācijai vai tieslietām. Arī jau minētajā SKDS aptaujā teju puse no tiem, kuri vispār apsver studijas, norāda, ka viņu izvēle būtu sociālās zinības. «Atbilde jāmeklē pamata un vidējās izglītības piedāvājumā, proti, skolu kapacitātē piedāvāt un nodrošināt STEM priekšmetus tādā līmenī, lai veicinātu interesi skolēnos un vēlmi tālākā izglītības un karjeras ceļā ar tiem saistīt savu dzīvi. STEM priekšmetu piedāvājums ir tieši atkarīgs no skolu spējas piesaistīt kvalificētus skolotājus, joprojām nepietiekama ir arī mācību materiālu un tehnisko resursu pieejamība. Līdz ar to daļa skolēnu šos priekšmetus apgūst minimālā līmenī, ierobežojot savas nākotnes karjeras izvēles,» pauž RTU rektors  Arī Eiropas Komisijas 2022. gada atzinumā teikts, ka Latvijas izglītības nozares galvenās problēmas joprojām ir nevienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai izglītībai dažādos reģionos un sadrumstalota izglītības sistēma.

Lai panāktu būtiskas izmaiņas STEM izglītībā, viņš aicina «lēmumu pieņēmējus maksimāli efektīvi izmantot esošos finanšu līdzekļus pamatizglītības un īpaši vidējās izglītības nodrošināšanai, tai skaitā, izstrādājot un ieviešot detalizētu, ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu skolu tīkla optimizācijas stratēģiju. Aicinu arī domāt par augstskolu resursus izmantošanu STEM priekšmetu un satura nodrošināšanā, balstoties uz pozitīvo RTU pieredzi, un ilgtermiņa komunikācijas aktivitātēm STEM izglītības popularizēšanai. Augsto tehnoloģiju uzņēmumu izaugsme sākās ar labu STEM izglītību. Tas ir kritisks elements valsts ekonomikas attīstībai.»

Ir.lv viedokļraksts.