Rīgas Tehniskās universitātes Satversme

Pamatojoties uz Augstskolu likuma 10. panta septītajā daļā noteikto,
RTU Satversmes sapulce apstiprina  RTU Senāta 2022. gada 25. aprīļa sēdē (protokola Nr. 662)
un RTU Padomes 2022. gada 26. aprīļa sēdē
apstiprināto RTU Satversmi.

Pieņemta
RTU Satversmes sapulces sēdē 
2022. gada 23. maijā  (protokols Nr.35)

Preambula

Rīgas Tehniskā universitāte (turpmāk – RTU) ir Baltijas valstīs senākā augstākās tehniskās izglītības iestāde, kuras tiešais priekštecis Rīgas Politehnikums darbu sāka 1862. gada 14. oktobrī. 1896. gadā to reorganizēja par Rīgas Politehnisko institūtu. Rīgas Politehnikuma darbības tiesiskais pamats bija 1861. gada 16. maijā apstiprinātie Statūti, bet Rīgas Politehniskā institūta – 1896. gada 6. maijā apstiprinātais Nolikums. 1919. gada 3. augustā Latvijas Pagaidu valdība slēdza Rīgas Politehnisko institūtu un uz tā bāzes 1919. gada septembrī izveidoja Latvijas Augstskolu (vēlāko Latvijas Universitāti). 1958. gadā Latvijas PSR Ministru Padome pieņēma lēmumu atjaunot Rīgas Politehnisko institūtu, atdalot no Latvijas Valsts universitātes tehniskās fakultātes. 1990. gada 19. martā Rīgas Politehniskais institūts tika pārdēvēts par RTU. Pirmo RTU Satversmi pieņēma 1991. gada 26. jūnijā, un 1992. gada 10. martā to apstiprināja Latvijas Republikas Augstākā Padome.

I. Vispārīgie jautājumi

1. Atbilstoši Latvijas Republikā pieņemtajai augstskolu tipoloģijai RTU ir zinātnes universitāte, un tās stratēģiskā specializācija ir inženierzinātņu un tehnoloģiju joma, tajā skaitā jūrniecība, dabas zinātņu joma, īpašu uzmanību veltot datorzinātnēm, un sociālo zinātņu, kā arī humanitāro un mākslas zinātņu jomas. RTU īsteno starpdisciplināras studijas, inovācijas un pētniecību.

2. RTU misija ir veidot starptautiski konkurētspējīgu, izglītotu, inovatīvu, radošu un demokrātisku nākotni Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai. Misijas īstenošanai sasniedzamie mērķi un realizējamie uzdevumi ir noteikti RTU stratēģijā.

3. RTU vērtības ir akadēmiskā brīvība, ilgtspējīga attīstība, kvalitāte, radošums, motivācija izzināt un atklāt, kā arī šādu labas pārvaldības principu ievērošana - piedalīšanās, vienprātības meklējumi, atbildība, caurspīdīgums, atsaucība, efektivitāte un lietderība, vienlīdzība, iekļautība un tiesiskums. 

4. RTU oficiālais nosaukums latīņu valodā ir Universitas technica Rigensis un angļu valodā –Riga Technical University.

5. RTU galvenā simbolika ir karogs, ģerbonis un zīmogs. 

6.  RTU juridisko adresi nosaka ar RTU rektora lēmumu.

II. RTU autonomija, darbības pamatvirzieni un uzdevumi

7. RTU ir valsts dibināta autonoma institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. Savas autonomijas ietvaros RTU:

7.1. izstrādā un īsteno savu attīstības stratēģiju, kurā nosaka darbības mērķus, uzdevumus un rīcības plānu;

7.2. nosaka akadēmiskās un zinātniskās darbības pamatvirzienus;

7.3. nosaka studiju saturu, veidus un formas, studiju vietu skaitu un finansējuma iekšējo sadali, izstrādā studiju programmas, nodrošina to kvalitatīvu īstenošanu, kā arī nosaka uzņemšanas noteikumus, imatrikulācijas kārtību un ar studiju procesu saistīto iekšējo kārtību;

7.4. piešķir akadēmiskos, zinātniskos un profesionālos grādus un profesionālo kvalifikāciju, izsniedz diplomus un citus iegūto izglītību apliecinošus dokumentus, veic citur apgūto studiju programmu un kursu pielīdzināšanu, veic iepriekšējā izglītībā un profesionālajā pieredzē sasniegto studiju rezultātu atzīšanu un nodrošina mūžizglītības iespējas, kā arī īsteno citus ar izglītību saistītus procesus;

7.5. patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, kā arī izstrādā un izdod iekšējos normatīvos aktus; 

7.6.  patstāvīgi veido personālsastāvu un tā atlīdzības sistēmu, ciktāl to nereglamentē ārējie normatīvie akti;

7.7. stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanas nolūkā izstrādā un pieņem RTU ikgadējo budžetu, veic saimniecisko darbību un rīkojas ar savu mantu un finanšu resursiem;

7.8. sadarbojas ar patstāvīgi izvēlētām Latvijas, ārvalstu un starptautiskām juridiskām personām, iestādēm un organizācijām, kā arī Latvijas un ārvalstu fiziskām personām;

7.9. dibina, reorganizē un likvidē aģentūras, komercsabiedrības, nodibinājumus un biedrības un līdzdarbojas šajās institūcijās; 

7.10. veic citas darbības, kas nav pretrunā ar tās dibinātāja un šajā dokumentā noteiktajiem RTU darbības principiem un uzdevumiem;

8. Tiesības iegūt izglītību un/vai piedalīties RTU darbā atbilstoši savai kvalifikācijai ir jebkurai personai bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, veselības stāvokļa, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem, ievērojot ētikas principus.

9. RTU darbības pamatvirzieni ir:

9.1. augstas kvalitātes studiju procesa nodrošināšana stratēģiskās specializācijas un starpdisciplinārās jomās, veicinot Latvijas augstākās izglītības eksportspēju un starptautisko konkurētspēju, speciālistu un zinātnieku sagatavošanā ņemot vērā aktuālās pasaules attīstības tendences, tautsaimniecības vajadzības un sabiedrības pieprasījumu;

9.2. augstas kvalitātes zinātniskā pētniecība, kas ietver pētniecības izcilības sistēmas nodrošināšanu un attīstīšanu;

9.3. valorizācija – tehnoloģiju un zināšanu pārnese, komercializācija un inovāciju īstenošana, daudzveidīga sadarbība ar industriju pārstāvjiem RTU zinātņu nozarēs; 

9.4. mūžizglītības nodrošināšana, ietverot pieaugušo personu formālās un neformālās izglītības programmas, kā arī dažādu līmeņu profesionālās izglītības sasaisti ar pētniecību;

9.5. līdzdalība demokrātiskas sabiedrības veidošanā un izglītības un zinātnes sistēmas attīstībā valstī kopumā;

9.6. iesaiste vidējās un vidējās profesionālās izglītības pilnveidē un RTU stratēģiskajā specializācijā noteikto zinātņu popularizēšanā bērnu un jauniešu, kā arī citu sabiedrības grupu vidū;

9.7. bērnu un jauniešu talantu attīstīšana un iesaistīšana studijās un zinātniskajā pētniecībā;

9.8. saimnieciskās darbības īstenošana RTU darbības nodrošināšanai un attīstībai;

9.9. starptautiskā sadarbība, īstenojot mobilitāti, zināšanu un pieredzes apmaiņu un integrāciju dažādās starptautiskās augstākās izglītības un zinātnes institūciju sistēmās, konsorcijos un projektos;

9.10. dažādu sadarbības aktivitāšu īstenošana ar RTU absolventiem.

10. RTU nodrošina studiju un pētniecības darba vienotību un attīsta zinātnes nozares, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas tautsaimniecības attīstībai svarīgākajām jomām, tehnoloģiju pārnesei, inovācijām un mūžizglītībai.

III. RTU personāls

11. RTU personāls sastāv no:

11.1. akadēmiskā personāla;

11.2. vispārējā personāla;

11.3. studējošajiem.

12. RTU personālam ir Latvijas Republikas normatīvajos aktos, RTU Satversmē, kā arī RTU iekšējos normatīvajos aktos noteiktās tiesības un pienākumi. 

13. RTU izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību RTU personāls var apstrīdēt RTU Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Personas, kuras nav RTU personāla sastāvā, RTU izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

14. Prasības akadēmiskā personāla kvalifikācijai un šī personāla ievēlēšanas kārtību nosaka RTU Senāts (turpmāk – Senāts).

15. Studējošos uzņem studiju programmā atbilstoši RTU apstiprinātiem uzņemšanas noteikumiem. Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie vai citas fiziskās vai juridiskās personas.

16. Studējošo izslēgt no studējošo saraksta var saskaņā ar Senāta noteikto kārtību.

17. RTU studējošo intereses pārstāv studējošo pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu vai citu reglamentējošu normatīvo aktu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības lemt par specifiska nosaukuma piešķiršanu studējošo pašpārvaldei. RTU vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību.

18. Studējošajiem ir tiesības noteiktā kārtībā vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē un līdzdarboties RTU visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās.

19. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem RTU Satversmes sapulcē, Senātā un fakultāšu domēs  jautājumos, kas skar studējošo intereses, ir veto tiesības.

20. Studējošo tiesības un pienākumus nosaka Senātā apstiprināti normatīvie dokumenti.

IV. RTU pārvalde

21. RTU pārvaldes orgāni ir padome, Senāts, Satversmes sapulce, rektors un Akadēmiskā šķīrējtiesa. Pārvaldes orgānu kompetences noteiktas Augstskolu likumā.  

22. Padome ir koleģiāla RTU augstākā lēmējinstitūcija 11 (vienpadsmit) cilvēku sastāvā. Tā  atbild par RTU ilgtspējīgu attīstību, stratēģiju un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošina RTU darbību atbilstoši RTU attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. Padomi izveido Augstskolu likumā paredzētajā kārtībā. 

23. Padome apstiprina savas darbības nolikumu, bet nolikuma izstrādē iesaista arī rektoru. Padomes darbības nolikuma un tā grozījumu apstiprināšanai ir nepieciešams kvalificētais balsu vairākums – vismaz 51 (piecdesmit viens) procents Padomes locekļu balsu. Padome sniedz Senātam un rektoram informāciju par Padomē jau izlemtajiem vai plānotajiem darba kārtības jautājumiem. Informācijas sniegšanas kārtību nosaka Senāts un rektors.

24. Senāts ir koleģiāla RTU augstākā akadēmiskā lēmējinstitūcija, kas atbild par RTU izglītības, zinātniskās pētniecības un radošās darbības izcilību, attīstību un atbilstību starptautiski atzītiem kvalitātes standartiem. Senāts regulē RTU akadēmiskās, zinātniskās un radošās darbības jomas. Senāta nolikumu izstrādā Senāts un apstiprina Satversmes sapulce.

25. Senāta kompetenci nosaka Augstskolu likums, citi ārējie normatīvie akti un RTU Satversme. Papildus Augstskolu likumā noteiktajam Senāta kompetence var tikt paplašināta citos ārējos vai RTU iekšējos normatīvajos aktos, tajā skaitā Senāta nolikumā, ciktāl konkrētie jautājumi nav noteikti ar normatīviem aktiem citu RTU pārvaldes orgānu kompetencē.

26. Senātā ir 35 (trīsdesmit pieci) senatori:

26.1. 27 (divdesmit septiņi) RTU akadēmiskā personāla pārstāvji, kurus uz 3 (trīs) gadiem ievēlē Satversmes sapulce saskaņā ar Senāta nolikumu;

26.2. 7 (septiņi) RTU studējošo pārstāvji, kurus ievēlē RTU studējošo pašpārvalde un apstiprina Senāts;

26.3. rektors.

27. Satversmes sapulce ir RTU akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo pārstāvības institūcija, kas apstiprina RTU satversmi un tās grozījumus, ievēlē amatā rektoru, var rosināt rektora atcelšanu no amata, noklausās rektora sagatavoto ikgadējo pārskatu par RTU darbību, ievēlē un atsauc senāta locekļus no akadēmiskā un vispārējā personāla vidus un ievēlē akadēmisko šķīrējtiesu.  

28. Satversmes sapulcē ir 120 (simt divdesmit) akadēmiskā personāla,  40 (četrdesmit) vispārējā personāla un  40 (četrdesmit) studējošo pārstāvji. Satversmes sapulces sastāvā tiek iekļauti visi 35 (trīsdesmit pieci) senatori, bet 165 (simt sešdesmit piecus) Satversmes sapulces locekļus saskaņā ar Satversmes sapulces vēlēšanu komisijas un vēlēšanu norises nolikumu uz 3 (trīs) gadiem ievēlē akadēmiskais personāls, vispārējais personāls un studējošie.   

29. Satversmes sapulces vēlēšanas organizē no RTU akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo pārstāvjiem izveidota Satversmes sapulces vēlēšanu komisija. Vēlēšanu komisijas izveidošanas nosacījumi, kārtība, skaitliskais sastāvs, pienākumi, kā arī vēlēšanu procesa norises un uzraudzības kārtība noteikta Satversmes sapulces vēlēšanu komisijas nolikumā, kuru izstrādā Senāts un apstiprina Padome. 

30. Satversmes sapulce apstiprina savas darbības nolikumu, kā arī ievēlē priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru.

31. Satversmes sapulces loceklis vienlaikus nevar būt Padomes loceklis. 

32. Rektors ir RTU augstākā amatpersona, kas īsteno RTU vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv RTU. Rektora ievēlēšanas un nodarbinātības kārtība:

32.1. rektoru ievēlē Satversmes sapulce uz 5 (pieciem) gadiem saskaņā ar rektora vēlēšanu nolikumu, kuru izstrādā Senāts un apstiprina Padome. Vienu personu rektora amatā var ievēlēt ne vairāk kā 2 (divas) reizes pēc kārtas;

32.2. atklāta starptautiska konkursa rezultātā Padome izraugās un iesaka ievēlēšanai rektora amatā Satversmes sapulcē vienu vai vairākus rektora amata kandidātus; 

32.3. rektors ir ievēlēts, ja par to nobalso vairāk nekā ½ (viena puse) no visiem Satversmes sapulces locekļiem. Ja neviens no Padomes ieteiktajiem rektora amata kandidātiem Satversmes sapulcē neiegūst balsu vairākumu, tad Padome var ieteikt ievēlēšanai vēl kādu no konkursa rezultātā izraudzītajiem kandidātiem. Ja arī šis rektora amata kandidāts Satversmes sapulcē neiegūst balsu vairākumu, Padome 6 (sešu) mēnešu laikā rīko jaunu atklātu starptautisku konkursu, lai izraudzītos nākamos rektora amata kandidātus; 

32.4. ja rektora amata pilnvaru termiņš ir beidzies, bet nākamais rektors vēl nav ievēlēts, esošais rektors līdz jauna rektora ievēlēšanai turpina darbu kā rektora pienākumu izpildītājs;

32.5. ja rektors vai rektora pienākumu izpildītājs tiek atcelts no amata vai jebkāda cita iemesla dēļ priekšlaicīgi pārstāj pildīt rektora amata pienākumus, Padome līdz jauna rektora ievēlēšanai ieceļ citu rektora pienākumu izpildītāju, bet ne ilgāk kā uz 1 (vienu) gadu;

32.6. Satversmes sapulce tuvākajā sēdē balso par Padomes nozīmētā rektora pienākumu izpildītāja apstiprināšanu amatā. Ja Satversmes sapulce ar klātesošo balsu vairākumu Padomes nozīmēto rektora pienākumu izpildītāju noraida, no Satversmes sapulces lēmuma brīža rektora pienākumu izpildītājs šo amatu atstāj, Padome nekavējoties nozīmē citu rektora pienākumu izpildītāju un atkal nododot savu lēmumu apstiprināšanai Satversmes sapulcē;

32.7. jaunievēlētais rektors stājas amatā pēc iepriekšējā rektora pilnvaru termiņa beigām;

32.8. ar rektora darba attiecībām saistītos dokumentus paraksta Padomes priekšsēdētājs.

33.  Rektors var deleģēt atsevišķas vadības funkcijas arī citām RTU amatpersonām.

34. Akadēmiskā šķīrējtiesa ir RTU pārvaldes institūcija, kas: 

34.1. izskata studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par RTU satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem, ja tie neietilpst RTU Ētikas komisijas kompetencē saskaņā ar RTU iekšējiem normatīvajiem aktiem;

34.2. izskata strīdus starp RTU amatpersonām, kā arī pakļautības attiecībās esošām struktūrvienību pārvaldes institūcijām;

34.3.  Augstskolu likumā noteiktajos gadījumos izskata iesniegumus par administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pieņem attiecīgus lēmumus par tiem; 

34.4. pilda citus RTU satversmē paredzētos uzdevumus.

35. Akadēmiskajā šķīrējtiesā ir 5 (pieci) locekļi, no kuriem 4 (četrus) aizklātā balsošanā ievēlē Satversmes sapulce no RTU akadēmiskā personāla vidus, bet 1 (vienu) – studējošo pašpārvalde no studējošo vidus. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt Padomes, Satversmes sapulces vai Senāta locekļi, rektors, prorektori un dekāni.

36. Akadēmiskā šķīrējtiesa darbojas saskaņā ar Satversmes sapulces apstiprinātu nolikumu. 

37. Lietu izskatīšanā Akadēmiskā šķīrējtiesa var pieaicināt ekspertus vai konkrētos jautājumos kompetentu RTU personālu. 

38. RTU var izveidot konsultatīvu institūciju – Padomnieku konventu. Dibinot Padomnieku konventu, tā locekļus apstiprina ar Padomes un Senāta kopīgu lēmumu.

39. RTU iekšējos normatīvos aktus izdod Padome, Senāts, Satversmes sapulce vai rektors atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajai kompetencei. Citas RTU institūcijas un amatpersonas iekšējos normatīvos aktus izdod atbilstoši pārvaldes orgānu deleģējumam.

40. Strīdu gadījumā par tiesībām izdot iekšējos normatīvos aktus vai individuālus lēmumus un par izdoto normatīvo aktu vai lēmumu leģitimitāti lemj Akadēmiskā šķīrējtiesa, kurā tiesības vērsties ir jebkuram personāla pārstāvim.

V. RTU struktūra

41. RTU pamatstruktūra ir galvenās akadēmiskās struktūrvienības (fakultātes, zinātniskie institūti, filiāles, reģionālie studiju un zinātnes centri u. c.) un administratīvās struktūrvienības (departamenti, nodaļas u. c.). Galveno akadēmisko struktūrvienību sastāvā ir institūti, katedras, laboratorijas, pētniecības centri u. c. pakārtotas struktūrvienības.

42. RTU pamatstruktūru un izmaiņas tajā pēc rektora priekšlikuma apstiprina Padome. 

43. RTU struktūrvienību padotību, pārvaldības kārtību, uzdevumus, funkcijas, tiesības un reorganizācijas un likvidācijas  kārtību nosaka struktūrvienību nolikumi, kurus apstiprina rektors. Struktūrvienību nolikumos var tikt iekļauts deleģējums apakšstruktūrvienību nolikumu apstiprināšanai citām RTU amatpersonām. 

44. Ar rektora rīkojumu var tik izveidotas iekšējās darba grupas, konsultatīvās padomes, komisijas vai tamlīdzīgas organizatoriskas grupas vai koleģiālas institūcijas dažādu jautājumu risināšanai, pieaicinot RTU struktūrvienību pārstāvjus un ārējos ekspertus.

45. Katra RTU fakultāte ir akadēmiska struktūrvienība, kas organizē akadēmisko darbību vienā vai vairākos studiju virzienos un pētījumus vienā vai vairākās zinātnes nozarēs. Fakultātes augstākā koleģiālā institūcija akadēmiskajos jautājumos ir fakultātes dome. Fakultātes domes sastāvā ir fakultātes struktūrvienību vadītāji, studējošo pārstāvji, kā arī fakultātes akadēmiskā personāla pārstāvji ar doktora grādu. Studējošie fakultātes domes sastāvā ir ne mazāk kā 20 (divdesmit) procenti. Studējošo pārstāvjus darbam fakultātes domē deleģē un atceļ studējošo pašpārvalde. Fakultātes akadēmiskā personāla pārstāvji fakultātes domē tiek iekļauti fakultātes nolikumā noteiktajā kārtībā. Fakultāti vada dekāns. 

46. RTU ar Padomes lēmumu var dibināt, reorganizēt un likvidēt iestādes, tai skaitā aģentūras, un komercsabiedrības, būt par dalībnieku komercsabiedrībās, kā arī par dibinātāju nodibinājumos un biedrībās.

47.  RTU var piedalīties valsts un starptautiskās organizācijās kā dibinātājs vai biedrs.

48. RTU var dibināt zinātniskos institūtus kā publiskas aģentūras, ievērojot Zinātniskās darbības likumā noteikto kārtību. 

VI. RTU prorektori un dekāni

49. Prorektorus un dekānus ieceļ amatā un atceļ no tā rektors. Rektors nosaka viņu kompetences jomas, pilnvaras un atbildību, tajā skaitā prorektoriem deleģētās RTU vadības funkcijas. 

50. Fakultātes dekānu amatā uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, rektors ieceļ, konsultējoties ar fakultātes domi. Dekānu amatā var iecelt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas un ne ilgāk kā uz 5 (pieciem) gadiem katrā reizē. 

51. Ar prorektoriem darba līgums tiek slēgts uz noteiktu termiņu, kas nepārsniedz rektora pilnvaru laiku. Prorektoru un dekānu darba līgums priekšlaicīgi var tikt izbeigts atbilstoši Darba likuma un ārējo normatīvo aktu regulējumam. 

52. Kāds no prorektoriem ar rektora rīkojumu pilda rektora pienākumus rektora plānotas pagaidu prombūtnes laikā. Rektora neplānotas pagaidu prombūtnes laikā rektora pienākumus pilda Padomes norīkots prorektors.

VII. Studijas

53. Studiju process ir viens no RTU darbības pamatvirzieniem. Studiju procesu RTU visos augstākās izglītības līmeņos īsteno fakultātes, institūti, filiāles un citas akadēmiskās struktūrvienības.

54. Studiju procesu reglamentē Senātā apstiprināti iekšējie normatīvie akti. Studiju process ietver arī ārpusstudiju aktivitātes un mūžizglītību.

55. Jaunu studiju programmu izstrādi ierosina akadēmiskās struktūrvienības atbilstoši RTU stratēģijai. Par katras studiju programmas atvēršanu un slēgšanu lemj Senāts.

56. Studiju programmu izstrādes kārtību, vispārējās prasības un īstenošanas kārtību,  iepriekšējās izglītības un profesionālās pieredzes atzīšanas kārtību un citu ar izglītības un zinātnes procesiem saistītu iekšējo reglamentāciju, ciktāl to nenosaka ārējie normatīvie akti, nosaka Senātā apstiprināti RTU iekšējie normatīvie akti. 

57. Studiju procesā  RTU tiek integrēta zinātniskās pētniecības un valorizācijas iemaņu un prasmju attīstīšana.

58. RTU ir tiesīga piešķirt stipendijas no tai piešķirtajiem valsts budžeta vai citiem finanšu līdzekļiem, kā arī īstenot dažādas studējošo materiālās stimulēšanas programmas un aktivitātes.

VIII. Zinātniskā darbība un valorizācija

59. Zinātniskā darbība un valorizācija ir viens no RTU darbības pamatvirzieniem, un tajā piedalās akadēmiskais un zinātniskais personāls, kā arī visu līmeņu studējošie, t.sk. doktoranti.

60. Zinātnisko darbību RTU īsteno fakultātes, zinātniskie institūti un citas struktūrvienības.  

61. Zinātniskā darbība ietver zinātnisko un akadēmisko pētniecību, inovācijas, valorizāciju un sadarbību ar uzņēmumiem un organizācijām, attīstot arī jaunas, t.sk. starpdisciplināras zinātnes jomas. 

62. RTU pētniecība un valorizācija attīsta tehnoloģijas un zinātību nacionālā un starptautiskā līmenī, ievērojot zinātnes ētikas principus.

63. RTU atbalsta jaunu inovatīvu uzņēmumu veidošanu un pētniecības rezultātu komercializāciju. 

64. RTU attīsta jauno zinātnieku sagatavošanas sistēmu un piedāvā karjeras ceļu jauno zinātnieku iesaistīšanai RTU darbā.

65. Par sekmīgi aizstāvētu promocijas darbu RTU piešķir zinātnes doktora (PhD) grādu.

IX. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

66. RTU lietojumā, valdījumā vai īpašumā var būt kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī finanšu resursi Latvijā un ārvalstīs.

67. RTU finanšu resursus veido:

67.1. valsts budžeta līdzekļi;

67.2. ienākumi, ko RTU gūst, īstenojot šajā Satversmē noteiktās pamatdarbības;

67.3. aizņēmumi;

67.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

67.5. citi normatīvajos aktos paredzētie ieņēmumi.

68. Finanšu līdzekļi izmantojami RTU darbības nodrošināšanai un attīstībai saskaņā ar ārējiem un RTU iekšējiem normatīvajiem aktiem. RTU ir tiesības pieprasīt atskaites par finanšu līdzekļu izlietojumu un kontrolēt finanšu plūsmas RTU dibinātajās aģentūrās, komercsabiedrībās, nodibinājumos un biedrībās.

69. RTU budžeta plānu, tā izpildi un gada pārskatu apstiprina Padome. Struktūrvienību finanšu resursi ietilpst RTU budžetā.

70. RTU ir tiesības savā vārdā Latvijā un ārvalstīs:

70.1. brīvi rīkoties ar savu īpašumu pamatdarbības nodrošināšanai un stratēģijas īstenošanai;

70.2. atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;

70.3. slēgt līgumus ar juridiskām un fiziskām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības;

70.4. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus atbilstoši RTU darbības mērķiem;

70.5. veikt saimniecisko darbību, ienākumus izmantojot RTU darbības nodrošināšanai un attīstībai, kā arī ieguldīt savus līdzekļus aģentūrās, komercsabiedrībās, nodibinājumos un biedrībās vai citās institūcijās.

X. RTU reorganizācijas vai likvidācijas kārtība un RTU Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

71. Lēmumu par RTU reorganizāciju vai likvidāciju pēc Izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pieņem Latvijas Republikas Ministru kabinets. Ierosinājumam pievienojams RTU reorganizācijas vai likvidācijas projekts, kā arī Augstākās izglītības padomes atzinums.

72. RTU Satversmes vai  tās  grozījumu projektus izstrādā Senāts. Tiesības iesniegt RTU Satversmes grozījumu priekšlikumus ir Padomei, senatoriem, rektoram, vismaz 10 (desmit) procentiem no visiem Satversmes sapulces locekļiem, fakultāšu domēm un studējošo pašpārvaldei. Senāts izskata priekšlikumus, sagatavo RTU Satversmes vai tās grozījumu projektu un, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no visiem Senāta locekļiem, iesniedz projektu apstiprināšanai Padomē.

73. RTU Satversmes vai tās grozījumu projekts ir apstiprināts, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no visiem Padomes locekļiem. RTU Satversmes vai tās grozījumu projektu pēc apstiprināšanas Padomē iesniedz apstiprināšanai Satversmes sapulcē. RTU Satversme vai tās grozījumi ir apstiprināti, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse no visiem Satversmes sapulces locekļiem. Lemjot par RTU Satversmes vai tās grozījumu apstiprināšanu, ne Padome, ne Satversmes sapulce nav tiesīga tajā veikt labojumus.

XI. Pārejas noteikumi

74. RTU Satversme stājas spēkā 2022. gada 1. jūnijā. Visi iepriekšējās RTU Satversmes darbības laikā izdotie RTU iekšējie normatīvie akti un rīkojumi, tajā skaitā Senātā apstiprinātie nolikumi, ir spēkā, ja netiek atzīti par spēku zaudējušiem vai aizstāti. 

75. Rektors, kas ievēlēts rektora amatā pēc šīs RTU Satversmes spēkā stāšanās, noslēdz rektora darba līgumu un uzsāk pildīt rektora amata pienākumus ne vēlāk kā 3 (trīs) mēnešu laikā kopš Satversmes sapulces lēmuma par rektora ievēlēšanu. No šī brīža sākas rektora 5 (piecu) gadu amata termiņš. Periodā līdz jaunā rektora amata pilnvaru sākumam rektora pienākumus turpina veikt esošais rektors.

76. Prorektora amata pilnvaru termiņš, kas saskaņā ar darba līgumu sācies līdz šīs RTU Satversmes spēkā stāšanās brīdim, ir spēkā uz rektora pilnvaru laiku, ja vien noslēgtajā darba līgumā nav noteikts cits termiņš. Jaunievēlētajam rektoram, kas ir ievēlēts pēc šīs RTU Satversmes spēkā stāšanās, ir tiesības uz termiņu līdz 6 (sešiem) mēnešiem pagarināt darba līguma termiņu ar ikvienu no līdzšinējiem prorektoriem par prorektora pienākumu izpildītāja amata veikšanu.

77. Dekānu amata pilnvaru termiņš, kas saskaņā ar darba līgumu sācies līdz šīs RTU Satversmes spēkā stāšanās brīdim, turpinās un noslēdzas atbilstoši darba līgumā noteiktajam termiņam. 

78. Turpmāk dekānu amata termiņš tiek noteikts darba līgumos saskaņā ar RTU Satversmes 49. punktu.

Universitāte