Senāta nolikums

izdots pamatojoties uz Augstskolu likuma 14.1 pantu, 14.2 pantu,15. un 15.1 pantiem
un saskaņā ar Rīgas Tehniskās universitātes Satversmes 
(apstiprināta ar 23.10.2014. likumu «Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi») 31. punktu

1. Vispārīgie noteikumi

1. Rīgas Tehniskās universitātes (turpmāk – RTU) Senāta (turpmāk – Senāts) nolikums nosaka Senāta darbību un kompetenci, Senāta sastāvu, kā arī senatoru apstiprināšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību.

2. Senāts ir RTU koleģiāla augstākā akadēmiskā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par RTU izglītības, zinātniskās darbības, radošās darbības izcilību, attīstību un atbilstību starptautiski atzītiem kvalitātes standartiem. Senāts regulē RTU akadēmiskās, radošās un zinātniskās darbības jomas.

3. Senāta locekļus (senatorus) ievēlē uz trīs gadiem. Senators vienlaikus nevar būt arī Padomes loceklis.

4. Senāta darbības tiesiskais pamats ir Augstskolu likums, RTU Satversme, citi normatīvie akti un šis nolikums.

2. RTU Senāta sastāvs un senatoru apstiprināšana, atbrīvošana no amata

5. Senāta sastāvā ir 35 (trīsdesmit pieci) senatori.

6. Par Senāta priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēlē RTU profesorus, kuri neieņem prorektora vai rektora vietnieka amatus. 

7. Senāta sastāvā ir:

7.1. 27 (divdesmit septiņi) akadēmiskā personāla pārstāvji (ne mazāk kā 75 % no senatoru kopskaita), tajā skaitā vismaz 14 (četrpadsmit) profesoru vai asociēto profesoru (ne mazāk kā 50 % no senatoru akadēmiskā personāla kopskaita), kurus izvirza fakultāšu domes un fakultāšu sastāvā neietilpstošo institūtu domes (padomes), turpmāk – struktūrvienības. Struktūrvienību izvirzītos  pārstāvjus Senāta sastāvā iekļauj, aizpildot struktūrvienībai iedalīto vietu skaitu. Vietu skaits, kas iedalīts struktūrvienībai, ir proporcionāls šīs struktūrvienības vidējam ievēlētā akadēmiskā personāla skaitam pēdējo 3 (trīs) gadu laikā pirms attiecīgā Senāta sasaukuma ievēlēšanas, ievērojot, ka katrai fakultātei pārstāvju skaits ir ne mazāks kā 2 (divi) un ne lielāks kā 4 (četri), savukārt fakultāšu sastāvā neiekļautajiem institūtiem, kuru vidējais ievēlētā akadēmiskā personāla skaits pēdējo 3 (trīs) gadu laikā pirms attiecīgā Senāta sasaukuma ievēlēšanas ir lielāks nekā 10 (desmit), pārstāvju skaits ir 1 (viens). Struktūrvienībām, kas nevar nodrošināt, ka uz 2/3 (divas trešdaļas) no tām atvēlētajām vietām pretendē profesori vai asociētie profesori, vietu skaits Senātā tiek samazināts līdz līmenim, kas šo proporciju nodrošina. RTU akadēmiskā personāla pārstāvjus atbilstoši struktūrvienību iesniegtajiem priekšlikumiem, atklāti balsojot, ievēlē Satversmes sapulce. Satversmes sapulce balso par fakultātes vai fakultāšu sastāvā neietilpstoša institūta domes (padomes) izvirzīto Senāta locekļu sarakstu kopumā. Ja saraksts tiek noraidīts, attiecīgajai struktūrvienībai ir jāiesniedz Satversmes sapulcei vēlēšanām jauns kandidātu saraksts.

7.2. 7 (septiņi) studējošo pārstāvji (ne mazāk kā 20 % no senatoru kopskaita), kurus ievēlē saskaņā ar studējošo pašpārvaldes apstiprinātu iekšējo kārtību.

7.3. Rektors ir Senāta loceklis saskaņā ar ieņemamo amatu.

8. Senāta sēdēs bez balss tiesībām var piedalīties padomnieki (personas ar padomdevēja tiesībām). Padomdevēja tiesības ir Padomnieku konventa locekļiem, prorektoriem, rektora vietniekiem, dekāniem, departamentu direktoriem un reģionālo studiju un zinātnes centru direktoriem. Padomniekiem ir lēmumu ierosināšanas tiesības, darba kārtības jautājumu ierosināšanas tiesības, ziņošanas tiesības un tiesības piedalīties diskusijās. Senāts var piešķirt padomnieka tiesības arī citiem RTU darbiniekiem. Papildus senatoriem un padomniekiem Senāta sēdēs var pieaicināt Juridiskā departamenta pārstāvi, kurš sēdes gaitā atbild uz senatoru jautājumiem par tiesību normu piemērošanu. 

9. Senāta sēdēs nepieciešamības gadījumā var pieaicināt arī citas personas (pateicības izteikšanai, nozares profesionāļa uzklausīšanai u. tml. gadījumos).

10. Senāts apstiprina 14 (četrpadsmit) studējošo pašpārvaldes senatoru kandidātus, ietverot 7 (septiņus) rezerves kandidātus. Studējošo pašpārvalde atsauc studējošo pārstāvjus, kas apstiprināti senatora amatā, saskaņā ar studējošo pašpārvaldes apstiprināto kārtību. 

11. Akadēmiskā personāla pārstāvjus no darba Senātā atsauc Satversmes sapulce, ja to rakstveidā ierosina puse no darbinieku kopas, kas viņu izvirzījusi. 

12. Ja ievēlētie senatori izbeidz darba vai studiju attiecības ar RTU, viņiem beidzas Senāta locekļa pilnvaras. Ja studējošo pašpārvaldes izvirzītais pārstāvis, kas apstiprināts senatora amatā, nevar veikt senatora pilnvaras (ir beidzis studijas RTU, eksmatrikulēts, devies studentu apmaiņas programmā u. c.), studējošo pašpārvalde norīko citu pārstāvi (rezerves senatoru) uz atlikušo Senāta pilnvaru laiku un informē par to Senāta priekšsēdētāju.

13. Senāta priekšsēdētājs apkopo informāciju par Satversmes sapulcē un studējošo pašpārvaldē ievēlētajiem senatoriem, uztur un aktualizē Senāta personāla sarakstu un informē Senātu par izmaiņām personālā.

14. Ja senatora pilnvaras izbeidzas pirms Senāta pilnvaru termiņa beigām sakarā ar atsaukšanu, darba tiesisko attiecību izbeigšanu, senatora ilgstošas prombūtnes laikā (vairāk par pusgadu) vai citu iemeslu dēļ, Satversmes sapulce sanāk, lai ievēlētu jaunu senatoru uz atlikušo Senāta pilnvaru termiņu atbrīvotā senatora vietā.

15. Senators, kuram paredzēta senatora pilnvaru izbeigšanās, pilda savus pienākumus līdz laikam, kamēr Satversmes sapulce ievēlē jaunu senatoru atbrīvojamā senatora vietā. Ja senators nevar pildīt savus pienākumus līdz laikam, kamēr Satversmes sapulce ievēlē jaunu senatoru atbrīvojamā senatora vietā, jo senatoram vairs nav darba tiesisko attiecību, atbrīvojamā senatora vietai ir jāpaliek vakantai.

3. RTU senatori, viņu tiesības un pienākumi

16. Katra senatora pienākums ir piedalīties Senāta un tā komisiju darbā.

17. Senators drīkst attaisnoti (darba nespēja, komandējums vai cits attaisnojošs iemesls) nepiedalīties Senāta darbā, ne vēlāk kā trīs dienas iepriekš par to paziņojot Senāta priekšsēdētājam. 

18. Senators informē par sava statusa maiņu vai senatora pilnvaru izbeigšanos (darba tiesisko attiecību pārtraukšana ar RTU, aiziešana pensijā, studiju beigšana utt.) Senāta priekšsēdētāju. Senatora ilgstošas prombūtnes laikā (vairāk nekā pusgadu) atbilstošā universitātes struktūrvienība vai studējošo pašpārvalde šajā nolikumā noteiktajā kārtībā izvirza kandidātu iekļaušanai Senāta sastāvā.

19. Struktūrvienība, kas izvirzījusi Senāta locekli, pēc pašas iniciatīvas vai pēc Senāta priekšsēdētāja vai 5 (piecu) senatoru ierosinājuma var rosināt Satversmes sapulcē senatora atsaukšanu, ja tas savā darbībā ir pārkāpis likumu, rīkojies neatbilstoši Senāta locekļa statusam, nav pienācīgi pildījis savus pienākumus vai arī ir zaudējis izvirzītāja uzticību. Senāta loceklis zaudē amatu, ja Satversmes sapulce nobalso par viņa atsaukšanu.

4. Senāta kompetence

20. Senāts:

20.1. izstrādā augstskolas Satversmi un tās grozījumu projektu. Senāts ir atbildīgs par Satversmes atbilstību augstskolas attīstības vajadzībām un normatīvajiem aktiem; 

20.2. sniedz atzinumu un izsaka priekšlikumus par augstskolas stratēģiju, budžetu, augstskolas struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju un likvidāciju un nekustamā īpašuma attīstības plānu pirms to skatīšanas Padomē. Ja Senāts neatbalsta kādu no minētajiem dokumentiem, tā apstiprināšana un virzīšana Padomei tiek atlikta uz vienu mēnesi. Ja dokuments mēneša laikā Senātā netiek saskaņots, tas tiek izskatīts Padomē, uzklausot Senāta iebildumus;

20.3. augstskolas Satversmē noteiktajā kārtībā izvirza augstskolas Padomes locekļus;

20.4. var rosināt rektora atcelšanu no amata un lemt par rektora atcelšanu no amata, ievērojot Augstskolu likumā noteikto;

20.5. rosina konkrētu zinātniskās darbības virzienu īstenošanu un sniedz Padomei priekšlikumus par attīstāmām studiju jomām;

20.6. nosaka ar akadēmiskā godīguma ievērošanu saistītās prasības un procedūras.

21. Pēc rektora ierosinājuma Senāts lemj par:

21.1. studiju virzienu atvēršanu, attīstību un slēgšanu;

21.2. studiju programmu atvēršanu, saturu un attīstību, kā arī slēgšanu;

21.3. prasībām, procedūrām un pārbaudījumiem grādu un kvalifikāciju iegūšanai;

22. Senāts apstiprina:

22.1. RTU zinātniskās un mākslinieciski radošās darbības attīstības plānu;

22.2. studiju procesa attīstības plānu;

22.3. studiju programmas, studiju virzienus un to vadītājus;

22.4. uzņemšanas noteikumus;

22.5. studiju procesu reglamentējošos pamatdokumentus;

22.6. ar studiju procesu saistītos dokumentus un veidlapas; 

22.7. nozaru profesoru un promocijas padomes un to sastāvus;

22.8. nolikumus par akadēmiskajiem un administratīviem amatiem;

22.9. prasības ievēlēšanai akadēmiskajos amatos un akadēmiskā personāla vērtēšanas kritērijus;

22.10. prasības akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanai;

22.11. RTU studējošo pašpārvaldes jeb RTU Studentu parlamenta nolikumu;

22.12. Padomnieku konventa nolikumu;

22.13. Senāta padomnieku sastāvu;

22.14. Senāta komisiju sastāvu.

23. Senāts ievēlē:

23.1. Senāta priekšsēdētāju (pēc rektora priekšlikuma) un viņa vietnieku (pēc Senāta priekšsēdētāja priekšlikuma).

23.2. RTU Padomnieku konventu un virza to apstiprināšanai universitātes Padomei.

24. Senāts piešķir apbalvojumus un diplomus atbilstoši RTU Apbalvojumu un diplomu nolikumam (apstiprināts 28.10.2019. Senāta sēdē, ar grozījumiem 31.05.2021.)

25. Senāts izvirza pretendentus apbalvojumu un goda nosaukumu saņemšanai.

26. Senāts dod skaidrojumu par RTU Satversmes normu piemērošanu.

27. Senāts lemj arī citus RTU darbības jautājumus, ja tie nav Padomes vai rektora kompetencē.

5. Senāta sēdes

28. Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs. Senāta priekšsēdētāja prombūtnes laikā priekšsēdētāja funkcijas pilda Senāta priekšsēdētāja vietnieks.

29. Sēdes gaitu protokolē rektora norīkots RTU darbinieks, kurš veic arī  Senāta lēmumu uzskaiti, organizē un nodrošina Senāta lēmumu projektu un lēmumu reģistrāciju RTU lietvedības sistēmā un pārzina Senāta dokumentus un to lietvedību. 

30. Senātā pieņemtie lēmumi tiek izsludināti, publicējot tos RTU Dokumentu pārvaldības sistēmā.

31. Senāta sēdes var būt gan atklātas, gan slēgtas.

32. Senāta sēdes ir slēgtas, ja to pieprasa vismaz 2/3 (divas trešdaļas) sēdē klātesošo senatoru.

33. Senāta sēde ir pilntiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no senatoru kopējā skaita.

34. Senāta lēmums ir pieņemts, ja par to balso vairāk nekā ½ (puse), bet pēc atliekošā veto piemērošanas – vairāk nekā 2/3 (divas trešdaļas) no klātesošo senatoru skaita.

35. Veto tiesības (absolūtā vai atliekošā veto) Senātā ir rektoram visos jautājumos un studējošo pārstāvjiem jautājumos, kas skar studentu tiesības un likumīgās intereses. Studējošo veto tiesības ir piemērojamas, ja par to nobalso vairāk nekā 2/3 (divas trešdaļas) no klātesošajiem studējošo pārstāvjiem.

36. Senāta sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos.

37. Ārkārtas Senāta sēdi var sasaukt universitātes Padome, rektors, Senāta priekšsēdētājs, RTU studējošo pašpārvalde vai trešā daļa senatoru.

38. Senāta sēdi izziņo vismaz 5 (piecas) darba dienas pirms sēdes, izsūtot katram senatoram adresētu sēdes darba kārtību. Ārkārtas sēdēm šis laiks var būt mazāks. 

39. Senāta lēmums stājas spēkā nākošajā dienā pēc Senāta sēdes, ja lēmumā nav noteikts citādi. 

40. Senāta pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt RTU Akadēmiskajā šķīrējtiesā, kas izskata iesniegumus un atbild 2 (divu) nedēļu laikā atbilstoši Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumam.

41. Balsošanas tiesību deleģēšana un balsošana pēc balsošanai noteiktā laika Senāta sēdē nav atļauta.

42. Personāla ievēlēšanai balsošana ir aizklāta.

43. Aizklātas balsošanas gadījumā Senāts ievēlē Balsu skaitīšanas komisiju, kurā ir Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs un vismaz divi locekļi, no kuriem viens ir studējošo pārstāvis. Balsu skaitīšanas komisija protokolē aizklātās balsošanas rezultātus. Balsu skaitīšanas protokolu paraksta Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs un komisijas locekļi.

44. Protestu par vēlēšanu procedūras pārkāpumiem var iesniegt Senāta priekšsēdētājam 10 (desmit) dienu laikā. Protestu 7 (septiņu) dienu laikā izskata Senāta priekšsēdētāja izveidota komisija. Tās ziņojums tiek iekļauts nākamās Senāta sēdes darba kārtībā.

45. Senāta sēdes darbu un materiālu sagatavošanu Senāta sēdei vada Senāta priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Jautājumu izskatīšanai Senātā var iesniegt senatori un padomnieki atbilstoši 8. punktā noteiktajam.

46. Jautājuma pieteikums un lēmuma projekts vismaz 2 (divas) nedēļas pirms sēdes jāiesniedz Senāta priekšsēdētājam vai Senāta priekšsēdētāja vietniekam, iesniedzot jautājuma pieteikumu un lēmuma projektu apkopošanai un iekļaušanai sēdes darba kārtībā.

47. Senāta sēdē izskata tikai tos jautājumus, par kuriem ir saņemti Senāta komisiju atzinumi un/vai attiecīgās fakultātes domes (vai citu struktūrvienību) lēmums.

48. Senāta sēdes sākumā Senāta priekšsēdētājs piedāvā Senātam darba kārtību diskusijai, grozījumiem un apstiprināšanai.

49. Darba kārtībā neietvertu jautājumu izskatīšana Senāta sēdē ir iespējama, ja par to balso vismaz 2/3 (divas trešdaļas) no klātesošajiem senatoriem. 

50. Senāta dokumentācija tiek iekļauta RTU lietu nomenklatūrā kā patstāvīgas struktūrvienības lietas. Senāta darbam tiek iedalīti RTU budžeta līdzekļi. To izmantošanu kontrolē atbilstoši RTU noteiktajai kārtībai. 

6. Senāta komisijas

51. Galvenajos darbības virzienos Senāts var veidot komisijas, kas darbojas pēc Senāta apstiprinātiem nolikumiem un lēmumiem. Senāta komisiju priekšsēdētājus un viņu vietniekus apstiprina Senāts.

52. Senāta komisiju darba plānus apstiprina Senāta priekšsēdētājs.

Universitāte