Vēsture

Rīgas Tehniskā universitāte (no 1990)

Rīgas Politehniskais institūts savu pašreizējo nosaukumu – Rīgas Tehniskā universitāte – ieguva 1990. gada 19. martā. Kopš tā laika augstskolā notiek studiju procesa reorganizācija, nodrošinot Eiropas Savienības prasībām atbilstošu akadēmisko un augstāko profesionālo izglītību Latvijas tautsaimniecībai raksturīgajās nozarēs.

RTU ir ieguvusi pozitīvu starptautisko ekspertu vērtējumu un ir akreditēta Latvijas Augstākās izglītības padomē. Arī RTU piedāvātās studiju programmas ir izgājušas starptautisko ekspertīzi un ir oficiāli akreditētas.

Pašreiz RTU ir deviņas fakultātes: Arhitektūras, Būvniecības inženierzinātņu, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas, Enerģētikas un elektrotehnikas, Elektronikas un telekomunikāciju, E-studiju un humanitāro zinātņu, Inženierekonomikas un vadības, Mašīnzinību, transporta un aeronautikas, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas. Darbojas Vakara un neklātienes studiju departaments. RTU ir reģionālie centri Cēsīs, Daugavpilī, Liepājā un Ventspilī.

Rektori:

  • Egons Lavendelis (1990–1999)
  • Ivars Knēts (1999–2011)
  • Leonīds Ribickis (no 2011)
Rīgas Politehniskais institūts (1958–1990)

Uz Latvijas Valsts universitātes bāzes 1958. gadā tika atjaunots Rīgas Politehniskais institūts. Tas atkal kļuva par patstāvīgu augstākās izglītības iestādi, kurā mācījās gandrīz 3000 studentu. Jau pēc pirmajiem pieciem mācību gadiem studentu skaits palielinājās vairāk nekā trīs reizes. Tika izveidotas arī jaunas dienas nodaļas fakultātes, to skaits 80. gadu beigās jau bija 10: Arhitektūras un celtniecības, Inženierceltniecības, Ķīmijas tehnoloģijas, Mehānikas un mašīnbūves, Aparātu būvniecības un automatizācijas, Elektroenerģētikas, Automātikas un skaitļošanas tehnikas, Radiotehnikas un sakaru, Inženierekonomikas un Sabiedrisko zinātņu. Studijas notika arī vakara un neklātienes nodaļas fakultātēs un mācību konsultāciju punktos.

RPI mācības notika gan latviešu, gan krievu valodā pēc kursu sistēmas.

Direktors:

  • Kristaps Neilands (1958–1960)

Rektori:

  • Aleksandrs Mālmeisters (1961–1963)
  • Aleksandrs Veiss (1963–1985)
  • Egons Lavendelis (1985–1990)
Tehniskās fakultātes: Latvijas Augstskolas, Latvijas Universitātes, Latvijas Valsts universitātes sastāvā (1919–1958)

Uz Rīgas Politehniskā institūta piecu fakultāšu bāzes 1919. gada sākumā izveidoja Latvijas Augstskolu. Nostiprinoties neatkarīgajai Latvijas valstij, 1919. gada 28. septembrī oficiāli tika atklāta Latvijas Augstskola ar deviņām fakultātēm. Pirmo reizi Latvijas vēsturē mācības augstskolā notika latviešu valodā.

Augstskola 1923. gadā ieguva Latvijas Universitātes nosaukumu, tā bija vienota tipa augstskola, kas apvienoja tehniskās, dabas un humanitārās zinātnes. Tajā iekļāvās visas RPI fakultātes, izņemot Tirdzniecības. Turpmākos 40 gadus augstākā tehniskā izglītība Latvijā saistījās ar Latvijas Universitāti un Latvijas Valsts universitāti.

Rīgas Politehniskais institūts (1896–1919)

Rīgas Politehnikums 1896. gadā tiek pārveidots par Krievijas impērijas oficiālu augstskolu – Rīgas Politehnisko institūtu, kurā mācības notiek krievu valodā. Ņemot vērā Eiropas augstskolu paraugu, institūtā saglabājās autonomija.

Par mācībspēkiem strādā daudzi starptautiski atzīti zinātnieki, galvenokārt, ķīmijā un inženierzinātnēs.

Pirmā pasaules kara laikā institūtu evakuē uz Maskavu, kur tas darbojās līdz 1918. gadam.

Direktori:

  • Teodors Grēnbergs (1896–1902)
  • Pauls Valdens (1902–1905)
  • Voldemārs fon Knīrīms (1906–1916)
  • Pauls Valdens (1917–1918)
Rīgas Politehnikums (1862–1896)

Rīgas Politehnikums darbu sāka 1862. gada 14. oktobrī kā pirmā daudznozaru tehniskā augstskola tā laika Krievijas impērijā. Veidota pēc tolaik Eiropas modernāko – Cīrihes un Karlsrūes – tehnisko augstskolu parauga. Darbojās kā privātā augstskola, kuru uzturēja Baltijas muižniecība. Tās sastāvā tika izveidotas sešas nodaļas: Inženierzinātņu, Ķīmijas tehniskā, Lauksaimniecības, Mehānikas, Tirdzniecības, Arhitektūras. No 1869. līdz 1888. gadam darbojās arī Mērniecības nodaļa.

Augstskolā mācījās tikai vīrieši no visas Krievijas impērijas, neņemot vērā tautību, reliģijas un kārtu atšķirības. Studijas bija par maksu, un mācības notika vācu valodā.

Pirmais students bija vidzemnieks – muižniecības kārtas pārstāvis Leons Kulbahs. Līdz 1896. gadam augstskolā bija mācījies 4941 students.

Direktori:

  • Ernsts Nauks (1862–1875)
  • Gustavs fon Kīzerickis (1875–1885)
  • Kārlis Augusts Līventāls (1886–1891)
  • Teodors Grēnbergs (1891–1896)

Mūsu rektori

Rektors ir augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu.
Rektoru tradīcijas nāk no viduslaiku klasiskajām universitātēm, kad to vadītājs bija rektors. Tehniskās universitātes, kas veidojās pēc Eiropas moderno politehnisko augstskolu parauga, pretēji klasiskajām bija lietišķas. Šo augstskolu augstākā amatpersona līdz 20. gs. vidum bija direktors nevis rektors. 

Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā

Sagaidot RTU 155. gadadienu, klajā laista grāmatas «Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā» piektā – noslēdzošā – daļa.

Universitāte