ETF nodarbības vada «Erasmus» vieslektore no Somijas

S. Heikinenas ceļš pie Latvijas studentiem sākās nejauši, kādā vasarāapmeklējot Rīgu tūrisma braucienā. «Somi daudz zina par Zviedriju, Krieviju un Igauniju, taču gandrīz neko – par Latviju,» viesojoties Latvijā, nosprieda Sanna. Zinātkāre par citu kultūru un pedagoga izglītība viņu pamudināja meklēt iespējas, kā šeit atgriezties.

S. Heikinena uzrunāja Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (RTU ETF) Elektronikas pamatu katedras vadītāju asoc. profesoru Elmāru Beķeri un pastāstīja viņam par savu ieceri vadīt laboratorijas praktikumu analogajā elektronikā. «Sākumā viņai piedāvāju pastrādāt pāris stundas, bet Sanna vēlējās strādāt visu kursu,» atceras Elmārs Beķeris. Viņa šaubas esot izgaisušas brīdī, kad jaunā vieslektore viņam atsūtīja laboratorijas darba aprakstu: «Kad iepazinos ar laboratorijas darbu aprakstiem, sapratu, ka pie mums tā neviens nestrādā.» Būtiskākā atšķirība ir tā, ka studenti aktīvi darbojas un izmanto detaļas paši, nevis izmanto gatavus slēgumus. «Šajāsnodarbībās būtiski, ka studentiem nenoliek priekšā gatavu pētījumu objektu. Viņi paši saliek montāžas plati, iesprauž detaļas un mēra,» praktikuma ieguvumus uzskaita E.Beķeris.

Studenti daudz jautā

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc S. Heikinena tik ļoti vēlējās strādāt Latvijā, ir iespēja iegūt rezultātus savam pētījumam par mācībāmsvešvalodā, kas ir daļa no viņas pedagoģiskajām studijām. «Es vēlos izpētīt un uzzināt, kā studijas svešvalodā ietekmē mācību procesu, kādasproblēmas rodas studentiem, studējot angļu valodā, un kādus rezultātus viņi sasniedz,» skaidro Sanna. Pēc trijām Latvijā pavadītām nedēļām viņasecinājusi, ka studenti ir ļoti labi sagatavoti un mācības angļu valodāviņiem nesagādā būtiskas problēmas. «Šodien auditorijā ir neparasts klusums, tomēr parasti studenti rada troksni, un man tā ir zīme, ka viņiizbauda procesu. Somijā ir citādāk – ja studenti trokšņo, tas nozīmē, ka viņi nesaprot,» stāsta S. Heikinena. Viņa arī piebilst: «Pirms iepazinos ar šejienes studentiem, domāju, ka atsevišķas tehniskas lietasviņiem būs labi zināmas, taču izrādījās, ka tā nav. Tomēr Latvijas studenti ir ļoti spējīgi, ko pierāda viņu spēja darboties ar visiem komponentiem, pat ja viņi iepriekš daudzas lietas nav redzējuši.» Turklāt studenti uzdodot daudz jautājumu. «Viņi jautā, un tā ir laba lieta. Tu nevari iemācīties, ja nejautā,» saka S. Heikinena.

Šķir mazāk par 400 km

Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes 2. kursa students Gļebs stāsta, ka mācības angļu valodā viņam nesagādā grūtības, jo lielākoties nākas saskarties ar dažādām shēmām un formulām. Tomēr iespēja nodarbībāsizmēģināt savas angļu valodas zināšanas bijis viens no izšķirošajiem iemesliem, kāpēc viņš pieteicies praktikumam. Gļebam, tāpat kā citiem studentiem, ļoti patīk šīs nodarbības. Viņš saka: «Viņa ir malacis, man nodarbības patīk, jo ir ļoti interesanti. Turklāt viņa cenšas nebūt stingra, jo ir mūsu viesis,» spriež students.

Pēc atgriešanās Somijā S. Heikinena turpinās pētījumu par studijām svešvalodā. Viņa pieļauj, ka pētījuma nolūkos varētu apmeklēt vēl kādu valsti un, iespējams, atkal atgriezties Latvijā. «Es dzīvoju nelielā pilsētiņā Espo, kas atrodas netālu no Helsinkiem. Patiesībā tā ir ļoti tuvu Rīgai – mūs škir mazāk par 400 kilometriem,» nosmej S. Heikinena. Jaunā lektore atzīst, ka Latvijā viņai ļoti patīk un te viņa atklājusi daudz jauna: «Nav jābrauc uz Austrāliju, lai ieraudzītu ko jaunu.»

 RTU Informācijas centrs