«Latvijas Avīze»: Finansēšanas reforma = augstskolu reforma?

Īpaša darba grupa,kas sprieda, kā turpmāk finansēt augstskolas, izlēmusi par kvalitātes kritērijiem izmantot šādus rādītājus: starptautiski citējamo publikācijuskaits uz vienu akadēmisko personu gadā; ārvalstu studentu īpatsvars; finansējuma no starptautiskiem avotiem īpatsvars; administratīvā personāla atalgojuma īpatsvars no augstskolas darbinieku atalgojuma kopsummas; augstskolas pilna laika absolventu skaits esošajā akadēmiskajā gadā pret esošā gada studējošo kopskaitu.

Tāpēc drīzumā augstskolām, kas saņem vai vēlas saņemt valsts finansējumu, būs jāgādā, lai būtu zemas administratīvās izmaksas, lai to zinātnieki publicētos starptautiski atzītos zinātniskos žurnālos, tajās studētu pēciespējas vairāk ārvalstu studentu, kā arī jārūpējas par starptautiska finansējuma piesaisti un par to, lai pēc iespējas vairāk studijas uzsākušo tās arī pabeigtu.

Paredzēts, ka par katru no šiem rādītājiem, ja tie atbildīs noteiktām prasībām, augstskola saņems noteiktu punktu skaitu. Jo vairāk punktu, jo lielāks papildfinansējums. Tas varētu sasniegt 10 līdz 15 procentus no kopējā finansējuma.

RTUir veiktas vairākas aplēses par minētajiem pieciem rezultatīvajiem rādītājiem, kas tiek piedāvāti kā kritēriji augstākās izglītības finansējuma aprēķina formulas papildināšanai un ir iekļauti informatīvajā ziņojumā «Par uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli», taču pagaidām ir vairākas neskaidrības gan attiecībā uz minēto rezultatīvo rādītāju aprēķināšanas metodiku, gan attiecībā uz informācijas atlases kritērijiem

Informatīvais ziņojums, kas paredz jaunu augstskolu finansēšanas kārtību, patlaban tiek saskaņots starp ministrijām, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) cer, ka valdība ziņojumu atbalstīs jau šomēnes. Ziņojumā gan nav teikts, cik ilgā laikā jaunā sistēma būtu ieviešama, ziņo «Latvijas Avīze».

Pasaules prakse pierādījusi, ka veiksmīgākais augstskolu finansēšanas modelis ir tāds, kurā izglītības iestādes saņem gan stabilu bāzes finansējumu, gan līdzekļus, kas piešķirti, ņemot vērā darbības rezultātus, gan arī finansējumu inovācijām. Tas kļūst aizvien populārāks gan Eiropā, gan ASV.

RTU rektors Ivars Knēts uzskata – attiecībā uz kritēriju «Starptautiski citējamu publikāciju skaits uz vienu akadēmisko personu (PLE) augstskolā» ir būtiski, lai augstskolu rezultatīvie rādītāji tiktuaprēķināti, ņemot vērā to specifiku, jo vairāk nekā 50% citējamo zinātnisko publikāciju visā pasaulē veido tādas zinātnes nozares kā bioloģija un medicīna.

Zinātņu prorektors Leonīds Ribickis uzskata, ka papildus IZM izveidotajiem kritērijiem ir jāņem vērā EiropasUniversitāšu asociācijas priekšlikumi, par universitāšu salīdzināšanas indikatoriem nosakot arī: jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādi; iegūto, uzturēto un realizēto patentu skaitu; jauno zinātņu doktoru skaitu; jaunizveidotu, zinātņietilpīgu uzņēmumu skaitu.

RTU mācību prorektors Uldis Sukovskis vērš uzmanību arī uz faktu, ka gadījumā, ja valsts finansējums tiks piešķirts arī privātajām augstskolām (kā valsts dotācija viņu biznesam), tad ārzemju studentu piesaistes iespēju ziņā valsts augstskolas ir neizdevīgā situācijā, jo tām ir aizliegts īstenot studijas krievu valodā, kas ir atļauts privātajām augstskolām. Un tādējādi valsts īpaši dotēs studijas krievu valodā privātajās augstskolās.

Tāpat RTU vadība norāda, ka kritiska attieksme ir arī pret pilna laika absolventu skaita salīdzināšanu ar visu studentu skaitu. Tādējādi zaudēs tās augstskolas, kurās studē arī neklātnieki un vakarnieki. Arī citu augstskolu pārstāvjinorādījuši, ka mazs studentu atbirums nevar būt kvalitātes rādītājs, jotas varbūt ir tieši tāpēc, ka augstskolai ir zemas prasības.

 Publikācija «Latvijas Avīzē» (19.01.2011.) 2.35 Mb

RTU Informācijas centrs