Viens no svarīgākajiem radioaktīvā mākoņa pārvietošanās nosacījumiem – vēja virziens, skaidro RTU absolvente Agnese Katlapa

Agnese ar izcilību ir absolvējusi maģistrantūras studijas RTU studiju programmā «Medicīnas inženierija un fizika», sešus gadus ir strādājusi Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrā un patlaban studē Somijā, lai iegūtu otro maģistra grādu.

Ar skaidrojošo informāciju Agnese dalās sociālajos medijos Instagram un Twitter, un ar viņas atļauju informāciju publicējam arī RTU mājaslapā.

Modelē mākoņa pārvietošanos

Visi parasti uztraucas par radioaktīvo jodu, bet jāsaprot, ka kodolavārijas laikā atmosfērā izplūst liels daudzums arī citu radioaktīvu vielu – radioaktīvais cēzijs, stroncijs, kas vidē atbilstoši laikapstākļiem izplatās kā tā saucamais radioaktīvais mākonis. Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka šī mākoņa pārvietošanos, ir vēja virziens.

Brīdī, kad notiktu kodolavārija, atbildīgās iestādes sagatavotu un publicētu modeli par radioaktīvā mākoņa izplatību. Lai to izdarītu, tiek izmantotas speciālas modelēšanas programmas, kuras veidojot, ņem vērā informāciju par attiecīgo atomelektrostaciju (AES), laikapstākļu prognozes un citus faktorus.

Piemēram, Ukrainas kodoldrošības regulatora Facebook lapā 4. martā tika publicēts teorētisks modelis, kā radioaktīvais mākonis būtu virzījies, ja todien būtu notikusi kodolavārija Zaporižjē. Ja avārija notiktu citā dienā, būtu arī cits modelis.

Radiācijas līmenim vidē var sekot ikviens

Balstoties uz šādiem modeļiem, attiecīgie dienesti var laikus izplānot savu rīcību un nepieciešamos aizsardzības pasākumus, jo mākoņa izplatība uz tālākām teritorijām nenotiek dažu minūšu laikā. 

Pēc kodolavārijas radiācijas līmenim Eiropā var sekot ne tikai dienesti, bet arī ikviens iedzīvotājs, jo visā Eiropā ir izvietots blīvs radiācijas monitoringa staciju tīkls. 

Latvijā par valsts un sabiedrības gatavību avārijām, kas saistītas ar radiāciju, atbild Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centrs. Latvijā ir 20 stacijas, no kurām divas ir ūdenī, lai mērītu radiācijas līmeni Daugavā. Mērījumu rezultāti 24/7 apskatāmi arī Valsts vides dienesta mājaslapā. VVD Radiācijas drošības centrs arī patlaban seko līdzi radiācijas mērījumiem. 

Nelielas radiācijas dozas līmeņa svārstības ir pavisam normāla parādība. Tāpat ir normāli, ja vienā stacijā dozas jauda būs, teiksim, 87 nSv/h (nanozīverts, kas ir miljardā (10^-9) daļa no 1 zīverta Sv), bet citā – 133 nSv/h. Tas ir tikai radioaktīvais fons, un dažādās vietās  tas atšķiras.