VASSI pētniece: Energoefektivitāte un zaļā transformācija ir būtiskākie rūpniecības uzņēmumu konkurētspējas virzītājspēki

Rūpniecības sektors rada apmēram piekto daļu Latvijas kopējā energopatēriņa. Kamēr lielākajai daļai Eiropas valstu ir izdevies panākt pakāpenisku kopējā energoresursu patēriņa samazinājumu rūpniecībā, Latvijā tas turpina augt. «Eurostat» dati rāda, ka vidējais samazinājums laika periodā no 2005. gada līdz 2019. gadam ES bija 15%, bet pieaugums Latvijā sasniedza 22%.

Kāpēc tā? 
Lielāko daļu – 2020. gadā 91% – no visa rūpniecības energopatēriņa rada kokapstrāde (60%), nemetālisko minerālu un pārtikas rūpniecība. Kokapstrādē lielu daļu patēriņa veido granulu un koksnes atlikumu produktu ražošana – Latvija ir viena no lielākajām granulu ražotājām Eiropā. Faktiski sanāk, ka mēs tērējam lielus energoresursus, lai saražotu samērā zemas pievienotās vērtības produktus. 

Klimata neitralitāti nevar skatīt tikai no energopatēriņa viedokļa. Jāskatās arī kādi resursi tiek izmantoti. Statistika rāda, ka rūpniecības sektorā pieaug atjaunojamo energoresursu izmantošana. Diemžēl ir daži sektori, kur šādu pozitīvu pārmaiņu nav, tajā skaitā kokapstrāde, kur piecu gadu laikā kopš 2015. gada vērojams liels siltumenerģijas patēriņa palielinājumus un arī CO2 emisiju pieaugums par 26%. Acīmredzot uzņēmumi ir nonākuši dilemmā starp ekonomisko izaugsmi un atbildīgu attieksmi pret klimatu. Pieaugot ražošanas apjomiem, viņi trūkstošos atjaunojamos energoresursus kompensē ar dabasgāzi. Skaidrs, ka ekonomiskā izaugsme ir vitāli nepieciešama, bet uzņēmumu rīcībai un valsts politikai būtu jābūt tādai, lai ekonomikas vārdā netiktu stimulēts fosilo resursu patēriņš. 

Tas ir būtiski pašu uzņēmumu turpmākai attīstībai. Rūpniecības uzņēmumi ir izaicinošā situācijā – pie augošiem ražošanas apjomiem viņiem jāpanāk energopatēriņa un emisiju līknes kritumu. 

Kāds ir risinājums? 
Energoefektivitātes palielināšana. Eiropas Komisija savos ziņojumus energoefektivitāti dēvē par pirmo degvielu jeb first fuel – lētākā un tīrākā enerģija ir tā, kas nav patērēta. Tas ir veids, kā uzņēmumiem stratēģiski domāt. Proti, paralēli ražošanas apjoma kāpumam ir jādomā, nevis par to, kā iegūt vairāk energoresursu ražošanai, bet kā efektīvāk izmantot esošos energoresursus un veicināt kopējā patēriņa samazināšanos, vienlaikus samazinot produktu pašizmaksu un lūkojoties pēc augstākas pievienotās vērtības produktiem. Lai to paveiktu, nepieciešama aktīva uzņēmuma līdzdalība, izglītotu un kvalificētu energoauditoru iesaiste un novatorisku tehnoloģiju ieviešana. RTU VASSI  zinātnieki pētījumā «Ceļvedis uz energoefektīvu Latvijas nākotni» (projekta Nr. VPP-EM-EE-2018/1-0006) secina, ka daudzi Latvijas uzņēmumi jau īsteno dažādus pasākumus energoefektivitātes uzlabošanā, tomēr vēl priekšā ir garš ceļš. 

Stājoties spēkā Energoefektivitātes likumam, lielajiem uzņēmumiem un lielajiem  elektroenerģijas patērētājiem tika uzdots ieviest sertificētu energopārvaldības sistēmu vai regulāri veikt energoauditu, kā arī ieviest trīs energoaudita ziņojumā ieteiktos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi. VASSI zinātnieki analizēja Energoefektivitātes monitoringa sistēmas programmas datus par sasniegtajiem rezultātiem pirmajos trīs gados. Balstoties uz uzņēmumu norādītājiem prognozētajiem enerģijas ietaupījumiem un attiecinot tos pret kopējo sektora patēriņu, tika noteikta energoefektivitātes potenciāla vērtība rūpniecības sektorā – 6,4%. Salīdzinot ar noteikto energoefektivitātes potenciālu ES, Latvijā identificētais ir trīs reizes zemāks. No tā secināms – Latvijā potenciāls vēl ne tuvu nav apgūts. Tas norāda uz nepieciešams celt energoauditoru kvalifikāciju. Latvijā ir daudz ļoti labu energoauditoru, tomēr ir arī tādi, kuriem, iespējams, trūkst kapacitātes un zināšanu, lai viņi varētu vērst uzņēmumu uzmanību uz visiem nepieciešamajiem uzlabojumiem un stimulētu tos rīkoties

Dažādi pētījumi un prakse liecina, ka energopatēriņu par 10 – 15% var samazināt bez investīcijām – nepieciešama vadības motivācija, darbinieku izglītošana, prātīga energopārvaldība. Pats vienkāršākais – sākt ar sava uzņēmuma energoresursu patēriņa uzskaiti. Šobrīd, kad strauji pieaugušas energoresursu cenas, uzņēmumi to steidz darīt. 

Latvijas uzņēmumi līdz šim lielākoties īstenojuši uzlabojumus, kas neprasa vērienīgas investīcijas, piemēram, mainījuši apgaismojumu. Ar to vairs nepietiek. Soļiem jākļūst lielākiem, piemēram, ir jāmodernizē iekārtas, jāveic uzlabojumi enerģijas avotā. Protams, jaunas un modernas iekārtas prasa investīcijas, un nopietni energoefektivitātes uzlabojumi lieliem ražošanas uzņēmumiem tik ātri neatmaksāsies. Tāpēc šajos jautājumus valstij būtu jānāk pretim uzņēmējiem, piedāvājot, piemēram, finanšu atbalsta instrumentus un pieeju kapitālam. 

Pātaga, burkāns un informācija
Pasaules labā prakse ir politikas instrumentu kopums. Mērķa sasniegšanai svarīgs ir gan burkāns, gan pātaga. Ja valsts uzliek pienākumu uzņēmumiem veikt energoefektivitātes pasākumus un ziņot par ietaupījumu, tad pretim ir kaut kas jādod, piemēram, jāpiedāvā granti, nodokļu atvieglojumi utt. Turklāt šai politikai ir jābūt labi izstrādātai un konsekventai. Politikas veidotājiem ir jāņem vērā rūpniecības sektora dažādība, lai izstrādātu efektīvākus  instrumentus, jo pastāv atšķirības stimulos. Piemēram, sektoros ar zemu emisiju intensitāti, CO2 nodoklis vai emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas uzliek papildu finanšu slogu par radītām emisijām, nebūs pietekams motivators. Savukārt nemetālu minerālu rūpniecībā, kas ir augstas emisijas intensitātes sektors, mazākais spiediens uzņēmumiem jau liktu pārvērtēt savu rīcību un lēmumus. 

Būtiska loma ir arī zinātnes pārneses pasākumiem, speciālistu kapacitātes paaugstināšanai un informācijai. Zināšanu un kapacitātes trūkums ir otrs lielākais šķērslis, ko uzņēmumi min tūlīt pēc finansējuma. Pasaules labā prakse ir rīkot seminārus, tīklošanos, pieredzes apmaiņas pasākumus. RTU VASSI aktīvi organizē dažādus seminārus. Ir uzņēmumi, kuri regulāri tajos piedalās, rūpējas par savu darbinieku izaugsmi. Arī mums kā zinātniekiem ir ļoti nepieciešama saikne ar uzņēmumiem, mēs vēlamies dzirdēt viņu redzējumu, jo tad rekomendācijas energoefektivitātes politikas pilnveidošanai ir pilnvērtīgākas.

Kas notiks, ja neko nedarīsim? 
Pie esošiem tempiem un situācijā, kad aug ražošanas apjomi, līdz 2030 gadam CO2 emisiju samazinājums rūpniecības sektorā netiks sasniegs, liecina zinātnieku analīze. Ar papildu pasākumiem būs mērens uzlabojums, ar agresīvākiem politikas pasākumiem – daudz lielāks. 

Negribu teikt, ka Latvijā nav vērojami uzlabojumi. Ir. Arī uzņēmumu attieksme mainās – tūlīt pēc Energoefektivitātes likuma pieņemšanas jaunās aktivitātes tika uztvertas kā papildu pienākumi, kuru neizpildes gadījumā sekos sods. Šobrīd redzama attieksmes maiņa, pieaug uzrādītais energoauditu potenciāls. Ceru, ka nākotnē uzņēmumi sapratīs, ka energoefektivitāte ir viņu pašu labā, ka tā veicina uzņēmumu konkurētspēju. Samazinot enerģijas patēriņu, tu samazini produkta pašizmaksu.