Uldis Šteins un TDA «Vektors» – unikāls vadītājs unikālam kolektīvam

5. jūnijs, 2017
.
.
.
Ulda Šteina un Brigitas Čikstes sarakstītās grāmatas «Dejas inženieris» atvēršanas svētki Kultūras pilī «Ziemeļblāzma». Foto – Kristaps Kļaviņš

Latvijā nav neviena cita deju kolektīva vadītāja, kurš vienuviet nostrādājis tik ilgi – 56 gadus – un ansambli spējis uzturēt augstā līmenī. Nav arī otra tāda deju kolektīva Latvijā, kuram visa vēsture ir saistīta ar vienu vadītāju. Tā ir unikāla lieta, par Uldi Šteinu un Tautas deju kolektīvu (TDA) «Vektors» Latvijas Radio raidījumā «Kultūras rondo» saka viena no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) izdevniecībā nupat klajā laistās grāmatas «Dejas inženieris» autorēm Brigita Čikste.

Fotogalerija

U. Šteina un B. Čikstes sarakstītās grāmatas atvēršanas svētki notika sestdien Kultūras pilī «Ziemeļblāzma», un atvēršanas svētki bija kopā ar lielisku Baltijas valstu tehnisko augstskolu deju kolektīvu koncertu.

U. Šteins ir ilggadējs TDA «Vektors» mākslinieciskais vadītājs un Latvijas deju svētku virsvadītājs. Grāmatā viņa stāstījumu pierakstījusi B. Čikste, kura pati bijusi ilggadēja dejotāja un ilgi pazīstama ar U. Šteinu.

Ideja par grāmatas izdošanu nākusi no dejotājiem, raidījumā stāsta U. Šteins, kurš atzīst, ka par vecajiem laikiem var daudz stāstīt, jo viņam joprojām ir ļoti laba atmiņa. Taču grāmatu bija jāuzraksta arī tāpēc, ka dejas pasaulē ir «ļoti daudz tādu cilvēku, kuri šodien ir aizmirsti». Tāpēc nebūtu slikti, ja par viņiem uzzinātu jaunā paaudze.

Pats RTU deju kolektīva vadītājs sevi neuzskata par horeogrāfu, jo visu mūžu nostrādājis kino, bijis inženieris. Dejošana dažādos kolektīvos viņam bijusi paralēli darbam Rīgas kinostudijā un nav bijusi iztikas avots. U. Šteins uzskata, ka mākslinieciskā pašdarbība cilvēka dzīvē un kultūrā ir nozīmīga, tā veido personību. «Man pārmet, ka visus dēvēju par māksliniekiem. Ikviens, kurš iziet uz skatuves, ir mākslinieks. Viņam tā ir jājūtas,» teic U. Šteins.

Radio raidījumā viņš atceras latviešu skatuviskās dejas vienu no pamatlicējiem Hariju Sūnu, kurš veidojis arī viņa uzskatus par deju. U. Šteins uzsver H. Sūnas nozīmi jaunas dejotāju paaudzes izveidē, kas nāca no TDA «Kalve» un «Dancis».

Savukārt ar «Vektoru» U. Šteina saikne ir kopš viņa inženierzinātņu studiju pēdējā kursa, kad «Rīgas Politehniskais institūts atdalījās no Latvijas Universitātes», līdz pat šodienai, turpinot dot padomus jaunajai «Vektora» vadītājai Dagmārai Bārbalei. Viņš teic, ka ir drošs par «Vektoru», «jo atdevu to labās rokās».

B. Čikste raidījumā par jaunās grāmatas nozīmi teic: «Negribētu, ka pienāktu tādi laiki, kad, pieminot Ulda vārdu, jauns dejotājs prasītu – kas tas tāds.» Pats U. Šteins par savu devumu Latvijas skatuviskās dejas mantojumā pieticīgi atzīst, ka viņam esot izdevusies viena deja – «Vāveru polka». Tās ideja radās, savulaik skatoties TDA «Dancis» koncertu, kurā nav bijis nevienas polkas. «Neesmu tipisks horeogrāfs, man, kā tagad saka, patīk interpretēt,» teic U. Šteins.

Raidījumu var noklausīties Latvijas sabiedrisko mediju portāla arhīvā (05.06.2017.).

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

5. jūnijs, 2017 plkst. 14:35

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi