Tālis Juhna: «Svarīgi ir domāt ārpus rāmjiem»

Viņš intervijā norāda, ka universitāte ar uzņēmumiem sadarbojas vairākos veidos. Klasiskais sadarbības veids ir līgumpētījumu. Otrs veids – uzņēmumi meklē iespējas strādāt ar inovatīviem produktiem, proti, nevis pasūtīt konkrētu rezultātu, bet gan radīt ko jaunu. Vērojams, ka pēdējā laikā uzņēmumi, it sevišķi valsts kapitālsabiedrības, izmanto šo sadarbības veidu, pauž T. Juhna, piebilstot, ka īpaši laba sadarbība šajā jomā ir izveidojusies ar «Latvijas Mobilo Telefonu» (LMT). Tiesa, šis modelis ir sarežģītāks, jo rezultāts nav paredzam.

«Kopā ar LMT attīstām projektu «Industriālais doktors». Mēs redzam, ka uzņēmumos trūkst pētniecības un attīstības (research and development (R&D)) kapacitātes, nav cilvēku, kas to darītu. Es runāju par doktoriem, pētniekiem. Tagad atradām modeli, kā cilvēks var strādāt pie mums par pētnieku un vienlaikus – par attīstītāju uzņēmumā. Tādējādi tiek plānots četru gadu laikā radīt produktu, ko uzņēmums pēc tam var lietot. Tā mēs palielinām R&D kapacitāti uzņēmumā, kas Latvijā ir nepieciešama. Diemžēl ne vienmēr uzņēmumiem tam pietiek drosmes, un ne vienmēr tie var atļauties šādi rīkoties,» saka zinātņu prorektors. Viņš piekrīt, ka uz šādu sadarbību ar pētniekiem Latvijā galvenokārt gatavas lielās valsts kapitālsabiedrības, jo mazajiem uzņēmumiem R&D kapacitātes nav vispār, viņiem nav brīvas naudas, ko investēt. Lielajiem uzņēmumiem ir nauda, un tie ir gatavi riskēt. «Šodien bez riska neiztikt – ja uzņēmums nav gatavs riskēt, tas nevar neko. Daudzi uzņēmumi joprojām domā, kas notiks rīt, bet nav gatavi domāt, kas notiks pēc 10 gadiem. Tās lielās kapitālsabiedrības, ar kurām sadarbojamies – LMT, «Latvijas Valsts meži», «Latvenergo» un citas, – ir gatavas jaunām idejām. Mums ir gan uzņēmumi, gan pētnieki, kas ir gatavi riskēt, vajag tikai sasniegt noteiktu kritisko masu, lai to darītu, noteiktu starta kapitālu,» turpina T. Juhna.

Viņš intervijā norāda arī uz trešo sadarbības veidu – jaunu uzņēmumu, kopprojektu radīšanu. Universitāšu pievienotā vērtība ir cilvēki – studenti, bakalauri, doktoranti u.c. Šos cilvēkus uzņēmumi redz nevis vienkārši kā darbaspēku, bet gan kā ideju ģeneratorus, saka T. Juhna. «Mums ir vairākas programmas, kur tiek liktas lietā studentu smadzenes. Pašu uzņēmumu speciālistu idejas bieži vien neiziet ārpus «rāmjiem», savukārt studenti ir atvērti, viņu idejas mēdz būt trakākas, līdz ar to arī interesantākas. Ir projekti, kuros tiek apvienoti studenti no vairākām augstskolām, kāds uzņēmums viņiem pasaka, ka vajag izdomāt noteiktas problēmas risinājumu, ir mentori, kas studentus vada, un viņi, piemēram, pusgadu strādā ar attiecīgo jautājumu. Pēdējā gada laikā ir pārdotas 11 licences, kas radītas, iesaistot studentus. Projektos, kuros nav iesaistīti studenti, parasti izdodas pārdot vienu līdz divas licences gadā, bet, viņus iesaistot, pārdoto licenču daudzums būtiski pieaug. Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) nodibinātajā Dizaina fabrikā jūs nevis pasūtat kaut ko konkrētu, bet gan izstāstāt savu problēmu, un studenti, kā iespējamo risinājumu, izdomā kaut ko pilnīgi traku. Pēc tam, protams, jāveic profesionāla prototipēšana un tamlīdzīgi pasākumi, bet sākas viss ar studentu ideju ģenerēšanu,» skaidro zinātņu prorektors. Šādā sadarbības modelī studentu iegūst jaunas prasmes, bet uzņēmums – labu ideju. Kā uzsver T. Juhna, šajā jomā Latvija ir pasaules līmenī. Viņš ir redzējis, kā šis process notiek labi zināmās Amerikas Savienoto Valstu (ASV) universitātēs, un saka – mēs to darām nedaudz labāk.

Visa intervija lasāma žurnāla «iFinanses» augusta numurā 10., 11., 12. un 13.lpp.