Studentu parlamenta pētījums apstiprina hipotēzes par augstākās inženiertehniskās izglītības saturu

Ceturtdaļa studentu skeptiski vērtē prakses iespējas studiju laikā un iespēju atrast darbu savā specialitātē Latvijā pēc studiju beigšanas. Katrs piektais pēc studiju beigšanas plāno doties uz ārzemēm.

Apkopojot pētījuma rezultātus, redzams, ka augstskolu lielākais spēks studentu vērtējumā ir akadēmiskais personāls. Studējošie norādījuši, ka daļa pasniedzēju ir zinoši, atsaucīgi, viegli pieejami, progresīvi nozares speciālisti. Vienlaikus studenti izteikuši vēlmi redzēt jaunākusun aizrautīgākus pasniedzējus, savukārt 16% atzinuši, ka noteikti būtu ieinteresēti iesaistīties akadēmiskajā darbā paši. Studiju programmu tēmas studenti vērtē kā interesantas un daudzpusīgas, tomēr liela daļa respondentu arī norādījuši, ka lekciju saturs nereti ir novecojis.

Pretrunīgi tiek vērtēta praktiskā pieeja studiju laikā - to studenti minējuši kā vienu no augstskolas stiprajām pusēm, kamēr pārāk maz prakses un nesagatavotība praktiskajam darbam minēta arī kā lielākais trūkums augstskolu darbā. Studenti vēlētos arī labāku tehnisko nodrošinājumu augstskolās - tas visbiežāk tiek raksturots kā novecojis un nepietiekams.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem studentiem ir liela interese par mācībāmsvešvalodā - kopumā 91% labprāt daļu programmas apgūtu svešvalodā. 83% atbalstītu studijas angļu valodā, 40% būtu gatavi mācīties krievu valodā, 13% – arī vācu valodā.

Kopumā ar studijām inženiertehniskajās zinātnēs ļoti apmierināti ir 23% studentu, apmierināti ir 47%, neapmierināto ir 12%, bet 18% studijas vērtē vidēji.

Rekomendāciju indekss norāda, ka 30% inženiertehnisko studentu ir sajūsmināti entuziasti, 38% ir kopumā apmierināti, bet ne sajūsmināti, savukārt 30% ir neapmierināti un nelaimīgi, liecina pētījums. Lielākais nelaimīgo studentu īpatsvars ir arhitektūrā un būvniecībā, savukārt ar dzīvi apmierinātākie studenti mācās dabaszinātņu, ķīmijas un biotehnikas, kā arī vides aizsardzības nozarēs.

Latvijas augstskolu inženierzinātņu studentu apmierinātības pētījuma rezultātus RTU Studentu parlaments prezentēja trešdien, 28. septembrī, Izglītības un zinātnes ministrijā. Prezentācija tika organizēta, noslēdzot RTU Studentu parlamenta projektu «Inženiertehniskajās zinātnēsstudējošo biedrību kompetences celšana».

Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks aicināja studentus popularizēt pētījuma rezultātus un prezentēt tos arī Saeimas Izglītības,kultūras un zinātnes komisijai. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde atzina, ka pētījums ir apstiprinājis iepriekš paustos pieņēmumus, kā arīmazliet sagrāvis mītu par vājo augstākās izglītības kvalitāti. G. Rēvalde minēja – pozitīvi ir tas, ka pētījuma gaitā apkopotas arī augstskolu vājās puses, kuras ministrija kopā ar augstskolām varēs risināt.

Pētījumu, aptaujājot ne vien RTU, bet arī 12 citu Latvijas augstskolu tehnisko jomu studentus un noskaidrojot studentu viedokli par studiju kvalitāti un tehnoloģiju iesaisti studiju procesā,  RTU Studentu parlaments sāka īstenot jau marta vidū.

Kopējais respondentu skaits sasniedza gandrīz divus tūkstošus. Balstoties uz šā pētījuma rezultātiem, tika sagatavoti argumentēti priekšlikumi par aktuālo tehnisko jomu studiju un zinātņu problēmu risināšanas iespējām, izstrādāta stratēģija inženierzinātņu attīstībai un sadarbības modelis ar IZM.

Projekta gaitā RTU Studentu parlaments īstenoja arī divus apmācību ciklus inženierzinātņu studentiem, bet aprīļa sākumā pievienojās nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandam, lainodrošinātu inženierzinātņu studentu iesaisti valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesos.

Projekts noslēgsies 2011. gada 30. septembrī. Projektu «Inženiertehniskajās zinātnēs studējošo biedrību kompetences celšana» īsteno biedrība «Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlaments», un 93% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

RTU Informācijas centrs