RTU zinātnieki pēta, ko var «izspiest» no jūras grunduļa

Kā pasaulē, kurā ir ierobežoti resursi, bet neierobežotas cilvēku vēlmes un vajadzības, var rast jaunus pieejamo resursu izmantošanas veidus, uzskatāmu piemēru raidījumā min profesore D. Blumberga – viņai acis pirms 20 gadiem Briselē kādā izstādē atdarījuši spāņi, kuri rādījuši, ko var izgatavot no zivju ādas. Tradicionāli mēs to uzskatām par produkta pārpalikumu, bet spāņi rādīja brīnišķīgus sieviešu apģērba aksesuārus. 

Bioekonomikas pamatā ir jautājums par produkcijas tirgus noietu, bioekonomika ir uz zināšanām balstīta, saka D. Blumberga. «Izmantojot to, kas ir produkcijas atlikums, mēģināsim stutēt valsts ekonomisko attīstību, nevis izniekosim resursus,» saka profesore un atgādina, ka Latvija ir bagāta ar mežiem un zivīm.

Piemērs ar spāņu inovāciju no zivju pārstrādes produkcijas atlikuma ražot sieviešu apģērba aksesuārus D. Blumbergai nav vienīgais. Viņa min arī to, cik braši šķērdējam savus mežus, ražojot šķeldu un to izvedot, turklāt ļaujot pelnīt dažiem cilvēkiem. Šķelda ir produkcija bez pievienotās vērtības. Tas pats būs, ja Latvijā no zvejnieku tīklos iekļuvušajām invazīvajām zivju sugām ražos zivju miltus, kas ražošanas ciklā turklāt prasa lielu enerģijas patēriņu. Kur ņems enerģiju, vaicā profesore, atzīstot, ka tas pat nav analizēts. «Ja izmantojam Krievijas dabasgāzi, tas ir milzīgs slogs valstij. Tas nav ilgstpējīgs bizness.»

D. Blumberga norāda, ka labāk ražot zivju eļļu, kas var būt dažādas kvalitātes un ar lielu pievienoto vērtību un pēc kuras pēdējā laikā pasaulē ir liels pieprasījums. 

Doktorants K. Spalviņš stāsta, ka RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā patlaban tiek pētīts apaļais jūras grundulis, kuram Latvijā nav rasts pielietojums  pārtikā. Daži pētnieki pat uzskatot, ka tas nav vēlams, jo suga barības ķēdē esot viena no pēdējām, līdz ar to zivis akumulē dažāda veida smagos metālus, kuru Baltijas jūrā netrūkst. Tāpēc RTU zinātnieki pēta, vai apaļais jūras grundulis būtu piemērots zivju eļļas ražošanai, ko tagad iegūst no dabīgās nozvejas. Pēdējos gados tā globāli samazinās, tāpēc visā pasaulē ir jādomā, kur ņemt zivju eļļu. Šā iemesla dēļ aug arī zivju eļļas cenas.

«Mēs esam zinātnieki un sakām – neskatieties atpakaļ,» teic D. Blumberga un sola, ka pēc pusgada jau varēs atklāt jūras grunduļu pētījuma rezultātus.

Profesore atgādina, ka skandināviem ir labi sasniegumi bioekonomikas lauciņā. «Lai mēs ieviestu bioekonomiku tādā līmenī kā viņi, jāatrod savs veids, kā to izdarīt,» saka profesore.
Latvijā ir daudz ko darīt gan meža apsaimniekošanā, gan lauksaimniecībā. Piemēram, kartupeļu audzēšanā, teic D. Blumberga, norādot, ka kartupeļus var izmantot gan medicīnā, gan cietes un bioplasta ražošanā, gan kosmētikā. Profesore prognozē, ka pēc kāda laika valsts atbalstīs tikai tādu ražošanu, kuras produkcijai ir kāda pievienotā vērtība. 

LR1 raidījums «Zināmais nezināmajā» (21.03.2017.)