RTU zinātnieki atklāj, kā top «cilvēka rezerves daļas»

Šā raidījuma vadītāja un RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore Dagnija Loča šoreiz iejutās raidījuma dalībnieces lomā, jo iepazīstināja ar savas darbavietas veikumu, pastāstīja, kā centrā gatavo kaula implantus un kā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūtā kaulu implanti nonāk līdz pacientiem.

Raidījums stāsta, ka biomateriālu zinātne radās pirms aptuveni 50 gadiem un Latvijā piedzīvojusi stabilu izaugsmi. Pēdējos gados arī privātas kompānijas investē lielas summas jaunu materiālu radīšanā.

RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktore Līga Bērziņa-Cimdiņa stāsta, ka RTU Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs tika atklāts pirms 10 gadiem un nosaukts viņas vīra Rūdolfa Cimdiņa vārdā. Taču biomateriālu izpētes sākums Latvijā ir senāks un saistīts ar kosmosa izpēti, kā arī Padomju Savienības sabrukumu. R. Cimdiņš visu mūžu nodarbojās ar raķešu tehnoloģijām, stāsta L. Bērziņa-Cimdiņa, jo Latvijā savulaik tika izstrādāti metāla pārklājumi visām raķešu metāla daļām. «Var teikt, ka Latvija bija viena no vadošajām stikla veida pārklājumos, lai hermetizētu un izolētu raķešu detaļas. Sabrūkot PSRS, viņš palika bez darba. Rūdolfs izdomāja, ka raķešu materiāli visi ir lietojami implantos. Jo kur tad liek to labāko – veselībai un kosmosā,» teic L. Bērziņa-Cimdiņa.

R. Cimdiņa radīto kaulu implantu izmēģinājums bijis atkarīgs no RSU Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas katedras profesora Andreja Skaģera atbalsta. Viņš pirmais Latvijā bija gatavs šos materiālus izmēģināt un izmantot operācijās. Tādējādi L. Bērziņa-Cimdiņa kopā ar vīru R. Cimdiņu bija šā materiāla izpētes un ražošanas aizsācēja Latvijā.

A. Skaģers atceras, ka savulaik Latvijā daudzi mediķi un zinātnieki mēģināja strādāt biomateriālu jomā, taču laika pārbaudi izturēja tikai «Līga ar Rūdi».

Laboratorijās cilvēka ķermenim draudzīgo kalcija fosfātu izpēte turpinās jau 20 gadus, RTU tos izgatavo, bet RSU Stomatoloģijas institūtā materiālus izmanto, lai «salabotu» cilvēka ķermeni. Gadu gaitā zinātniekiem atklājās arvien jaunas kaulu īpašības, par kurām līdz tam nebija zināms. A. Skaģers stāsta, ka nu jau kādus piecus gadus mediķi ar RTU ražoto vielu pēta arī slimību gadījumus, konkrēti – osteoporozi. Ar to nodarbojas Rīgas 2. slimnīcas ārsts Sandris Petronis. Profesors atzīst, ka ar šo materiālu var «nošaut divus zaķus» – stiprināt kaulus, kā arī izgatavot un ķermenī ievietot implantu. 

Raidījumā «Izgudrotāji» var soli pa solim izsekot līdzi implanta prototipa izgatavošanai un uzzināt, kā notiek to testēšana. D. Loča teic – lai implants nonāktu tirgū, nepieciešams vairāk nekā 20 gadu.

LTV1 raidījums «Izgudrotāji» (01.06.2017.)