RTU rektors: Augstskolu apvienošana tiek rosināta materiālu interešu dēļ

Šādu viedokli rektors paudis intervijā ziņu aģentūrai LETA. Pēcrektora I. Knēta domām, jau Latvijas premjerministram Valdim Dombrovskim(JL) adresētāakadēmiķu vēstulē,kurā prasīts nekavējoties sāktstrukturālās reformas augstākajā izglītībā, bijusi ar noteiktuzemtekstu, parādoties gan vēlmei pēc lielākām kontroles iespējām, ganlielākiem finanšu līdzekļiem, jo ir skaidrs, ka vienas milzīgas valstsuniversitātes izveides gadījumā tās vadītāji varēs izmantot resursussavā labā.

Kā ziņots, ideju par Latvijas Universitātes jēdziena saturisku unorganizatorisku paplašināšanu, ietverot tajā visas valsts dibinātāsaugstskolas, atbalsta gan Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājsJānis Vētra, gan arī Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš.

Kā stāsta RTU rektors, 17. septembrī notikusi Latvijas Universitāšuasociācijas sēde, kurā pārējo universitāšu rektori izteikušineapmierinātību ar to, ka Auziņš kā asociācijas vadītājs virza šāduieceri, tomēr universitāšu rektori joprojām ir pārliecināti, kaaugstākās izglītības un zinātnes attīstībai jābūt strukturētai ap sešāmvalstī esošajām universitātēm, piemēram, doktorantūras studijas Latvijāpiedāvājot tikai universitātēs, kā arī koncentrējot Eiropas Savienībasstruktūrfondu līdzekļus to racionālākai izmantošanai.

I.Knēts skeptiski izturas pret ekonomikas ministra Arta Kampara (JL)vadībā izveidoto darba grupu strukturālo reformu izstrādei augstākajāizglītība, paužot pārliecību, ka šobrīd reformas tiek plānotas nevisizglītības kvalitātes uzlabošanas dēļ, bet drīzāk nabadzības slēpšanaisituācijā, kurā valsts neatvēl nepieciešamo finansējumu ne izglītībai,ne zinātnei.

Vienas milzīgas universitātes izveidošana, pēc RTU rektora domām, izglītības kvalitāti noteikti neuzlabos.

«Neliela konkurence vienmēr ir ļoti pozitīva, turklāt, ja tagad būstikai viena universitāte, zinātnes projektu novērtēšanai būs jāmeklēeksperti no ārzemēm, kas nozīmē lielus papildu izdevumus,» skaidroI. Knēts, kurš norāda, ka RTU vien projektu novērtēšanai gadā tērē ap 80000 līdz 100 000 latu.

«Latvijas Universitāte jau savulaik bija liela un smagnēja, bet tadno tās atdalījās lauksaimniecības fakultātes, 1949.gadā - mediķi, bet1958.gadā - visas inženieru programmas,» atceras RTU rektors, kuršuniversitātes sašķelšanos savā ziņā salīdzina ar Padomju Savienībassabrukumu, tās republikām nevēloties vairs būt PSRS sastāvā.

Pārmetumus par augstākās izglītības kvalitātes trūkumu rektorsuzskata par nepamatotiem šādos finansējuma apstākļos. Turklāt arīstarptautiskā mērogā kā pozitīvi piemēri tiek minētas salīdzinoši mazasaugstskolas ar 10000 līdz 1000 studentu, viņš norāda. Latvijā sniegtāaugstākā izglītība joprojām ir starptautiski konkurētspējīga,neskatoties uz to, ka valsts piešķirtais finansējums gan augstākaiizglītībai, gan zinātnei ir viens no mazākajiem Eiropā un turpinadramatiski samazināties.



«Rīgas Tehniskā universitāte nekad navuzskatījusi, ka kāda cita augstskola būtu jāpievieno mums, bet neredzamjēgu arī mūsu pievienošanai citiem, veidojot šādu milzīgu monstru,»piebilst Knēts.

RTU Informācijas centrs