RTU pētnieki secina, ka zaļš transports Latvijai ir izaicinošs mērķis

17. novembris
.
.
Rīcībpolitikai transporta jomā jābūt konsekventai, balstītai inovatīvās tehnoloģijās, vietējo un atjaunojamo resursu izmantošanā, uzsver VASSI asociētā profesore Aiga Barisa un vadošais pētnieks Vladimirs Kirsanovs. Foto: VASSI

Lai transporta jomu Latvijā padarītu zaļāku un klimatam draudzīgāku, nepieciešami kompleksi un ilgtermiņa pasākumi, ar kampaņveidīgu atbalstu ilgtermiņa uzlabojumus sasniegt būs sarežģīti; ļoti būtiski ir izglītot sabiedrību, lai tā apzinātos vajadzību mainīt savus paradumus un uzvedību, portālā «Delfi» uzsver Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) asociētā profesore Aiga Barisa un vadošais pētnieks Vladimirs Kirsanovs. 

Transporta sektors veido ap 30% no kopējā energoresursu patēriņa Latvijā, no tā vairāk nekā 91% patērē autotransports. Sektors rada arī ap 30% emisiju. Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozus klimata mērķus – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Lai saprastu, kā labāk sasniegt ilgtermiņa mērķus Latvijā, RTU VASSI zinātnieki īsteno projektu «Ilgtspējīga un atjaunīga transporta politikas formulēšana Latvijā» (Nr. VPP-EM-2018/AER-2-0003). Vairāku gadu pētījumi apliecina – Latvijai būs ļoti grūti samazināt emisijas transporta sektorā. Iemesli tam ir vairāki. Ik gadu energoresursu patēriņš sektorā tikai pieaug, kas cieši saistīts ar ekonomikas attīstību, pasažieru un kravu pārvadājumu apjoma pieaugumu utt. To apturēt pa spēkam ir tikai liela mēroga krīzēm. Enerģijas patēriņā kritums bija novērojams pēc 2007. gada, kad tika piedzīvota ekonomiskā krīze. Tā būtiski ietekmēja uzņēmumu darbību, samazinājās patēriņš kravu pārvadājumu jomā. Tagad patēriņa samazinājumu stimulē Covid krīze. 

Būtisks šķērslis klimata mērķu sasniegšanā ir sabiedrības uzvedība. Pārmaiņas iedzīvotāju uzvedībā nāk lēni – mums nepatīk mainīt savus paradumus, iespējams, mēs nezinām, ka tas ir nepieciešams, mūs biedē izmaksas un barjeras, kas saistītas ar inovatīvu tehnoloģiju lietošanu. Kā piemērs minams elektromobilis, ko joprojām daudzi neizvēlas, bažījoties, vai tas spēs veikt pietiekami lielu attālumu, vai ceļā būs iespējama uzlāde, vai tā nebūs pārāk ilga utt. 

Brīnumlīdzekļa nav 
Projektā zinātnieki izstrādājuši modelēšanas rīku, kas, balstoties liela apjoma datos, palīdzēs izvērtēt dažādas transporta rīcībpolitikas, to ietekmi uz SEG emisiju apmēru un atjaunojamo energoresursu īpatsvaru transporta sektorā. 

Modelēšana skaidri parāda – nav viena brīnumlīdzekļa, kas palīdzēs sasniegt mērķus. Viens no risinājumiem emisiju samazināšanai ir elektromobilitātes attīstīšana. Eiropas to veicina ar dažādiem pasākumiem, piemēram, drīzumā Eiropas Komisija plāno ieviest Euro 7 emisiju standartu, kas, visticamāk, spiedīs autoražotājus vispār atteikties no iekšdedzes dzinējiem jau no 2025. gadu. 

Lai arī elektromobiļu skaits Latvijā pieaug, ir skaidrs, ka ar tiem vien nepietiks, lai sasniegtu mērķi. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka līdz oktobrim Latvijā reģistrēti nepilni divi tūkstoši elektromobiļu. Salīdzinot ar nesenu pagātni, tie ir vērā ņemami rādītāji, turklāt to skaits turpina pieaugt. Bet emisiju bilancē pozitīvas izmaiņas – samazinājumu par apmēram 8% – būs iespējams sasniegt tikai tad, kad Latvijas kopējā autoparkā būs ap 70 tūkstošiem elektromobiļu. Turklāt arī ar šādu samazinājumu nebūs gana, jo transporta sektorā jāpanāk samazinājums par 28% 2027. gadā un par 90% 2050. gadā.
Tomēr elektromobilitātei būs arvien pieaugoša loma. Tāpat sagaidāms, ka turpinās attīstīties koplietošanas trasporta pakalpojumi. 

Straujāk situāciju palīdzētu uzlabot atteikšanās no pārvietošanās ar privāto automašīnu par labu sabiedriskajam transportam, velosipēdam, iešanai ar kājām. Kājāmiešana un braukšana ar velosipēdu ir ļoti ilgtspējīgi pārvietošanās risinājumi, jo vispār nerada emisijas. Arī sabiedriskais transports izkonkurē privātās automašīnas – pārvadājumos ar vieglo automašīnu uz vienu cilvēku tiek patērēti vidēji 2 – 3 litri degvielas uz 100 km, pārvadājumos ar sabiedrisko transportu – vismaz divas reizes mazāk. Radītais emisiju apjoms uz nobraukto kilometru skaitu ir mazāks.

Sagaidāms, ka sabiedriskajā transportā arvien vairāk attīstīsies bezemisiju risinājumi. Eiropa caur direktīvām uzstāj, ka pašvaldībām un sabiedriskā transporta uzņēmumiem savos iepirkumos jāvērtē ilgtspējas kritēriji, un 2030. gadā pusei no iepirktajiem transportlīdzekļiem ir jābūt bezemisiju vai darbināmiem ar atjaunojamo enerģiju. «Rīgas satiksme» šoruden izsludinājusi iepirkumu 35 elektroautobusu iegādei. «Rēzeknes satiksme» jau kopš 2018. gada izmanto četrus elektroautobusus, samazinot kopējo izmešu daudzumu. Sabiedriskā transporta sektorā liela loma ir labajam piemēram – ir jābūt vienam, kas izmēģina inovācijas, citi seko, ja redz ieguvumus. 

Igaunija sabiedriskajā transportā aktīvi izmanto biogāzi, piemēram, ar to tiek darbināti 64 autobusi Tartu. Arī Skandināvijā ir laba pieredze ar biodegvielas un biogāzes izmantošanu, piemēram, Zviedrijai ir izdevies panākt jau 30% atjaunojamo energoresusu īpatsvaru transporta sektorā, kamēr mēs Latvijā – vien 5% (jaunākie statistikas dati pieejami par 2019. gadu). Tas ir mazāk, nekā bija plānots sasniegt līdz 2020. gadam (10%). Arī Latvijā ir liels potenciāls biometāna ražošanai no biogāzes, ko varētu izmantot kā degvielu, piemēram, sabiedriskajā transportā un kravu pārvadājumos. Pie nākotnes degvielām piederēs arī ūdeņradis, ko Eiropas Komisija mudina attīstīt, nosakot prasību izveidot ūdeņraža uzpildes infrastruktūru. 

Latvijā sabiedriskajā transportā prioritāte jādod dzelzceļam un īpaši elektrificētajam dzelzceļam. Politikas plānošanas dokumentos jau šobrīd ir paredzēts, ka dzelzceļam ir jābūt transporta sistēmas mugurkaulam. 

Jāizglīto sabiedrība
Kā pārliecināt iedzīvotājus pārsēsties sabiedriskajā transportā? Daudziem tas asociējas ar nepatīkamām smakām, drūzmēšanos. Tikmēr sava mašīna ir ērtības, komforts, laika ietaupījums. Vai tad, ja sabiedriskais transports būs ļoti moderns un pieejams, ar to pietiks, lai mēs attiektos no ērtībām, ko piedāvā privātā automašīna? Iespējams, būs nepieciešama «pātaga» – risinājumi, kas apgrūtinās un sadārdzinās pārvietošanos ar mašīnu, piemēram, dārgāka degviela, augstāka maksa par autostāvvietām, lielāki nodokļi automašīnām, citi ierobežojumi, piemēram, Rīga plāno izveidot zemo emisiju zonu. Sadārdzinājums ir laba «pātaga», kas var piespiest mainīt paradumus. Taču vienlaikus tas ir arī jautājums par sabiedrības labklājību – klimata politika nedrīkst apdraudēt cilvēku tiesības pārvietoties. Ņemot vērā zemo maksātspēju Latvijā, degviela nevar kļūt tik dārga, lai novestu pie enerģētiskās nabadzības. Latvijai tas var būt liels apdraudējums. Tāpēc ļoti liela loma ir sabiedrības izglītošanai un informēšanai – ir aktīvi jāskaidro, kāpēc nepieciešamas pārmaiņas uzvedībā, ierobežojumiem pretim jāliek risinājumi, jāveicina savstarpēja sapratne. Cieņpilnas komunikācijas un savstarpējas izpratnes trūkums ir ļoti redzams veloinfrastruktūras ieviešanā, piemēram, daudz apspriestajā eksperimentālajā velojoslā Čaka ielā. No klimata mērķu viedokļa veidot veloceliņus ir pareizi, bet nesaskaņas, ko tas radīja, apliecina nepieciešamību uzlabot savstarpējo kultūru un sapratni. 

Konsekventa ilgtermiņa politika
Rīcībpolitikai transporta jomā jābūt konsekventai, balstītai inovatīvās tehnoloģijās, vietējo un atjaunojamo resursu izmantošanā. Tai ir jābūt konsekventai, lai uzņēmumiem, plānojot investīcijas jaunās tehnoloģijās, būtu pārliecība, ka pēc gada vai diviem politika netiks principiāli mainīta. Savukārt atbalsta mehānismi ir jānodrošina ilgtermiņā. Jāatgādina, ka 2014. gadā Latvijas pašvaldībām un uzņēmumiem bija pieejams finansiāls atbalsts elektromobiļu iegādei. Pēc tam finansējums vairs nesekoja, piebremzējās auto iegādes temps. Šobrīd strauji augošais elektromobiļu skaits galvenokārt saistāms ar uzlādes infrastruktūras pieejamības palielināšanos un atbalsta pasākumiem, piemēram, īpašnieki saņem nodokļu atlaides, var braukt pa autobusu joslām un bezmaksas novietot mašīnas stāvvietās vairākās lielajās pašvaldībās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno jaunu atbalstu privātpersonām – 4500 eiro lielu subsīdiju elektromobiļu iegādei no 2022. gada sākuma. Citu valstu labā prakse apliecina, ka kampaņveidīgi pasākumi nedod ilgtermiņa efektu. Lai sasniegtu izmaiņas, atbalsta pasākumiem jāilgst vismaz piecus gadus. Īslaicīgs atbalsts būtiski kropļo tirgu, piemēram, pircēji atliek elektromobiļu iegādes darījumus, gaidot, kad stāsies spēkā atbalsta pasākumi, bet uzņēmumi paaugstina cenas, tikko tie sākušies. 

Tomēr atbalsta mehānismiem ir jābūt. Vai tiešām ekonomiski pamatotāk ir maksāt sodus par mērķu nesasniegšanu, nekā stimulēt uzņēmumus attīstīt inovatīvu ražošanu un iedzīvotājus mainīt paradumus? Noteikti ne. 
 

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

17. novembris plkst. 9:29

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi