RTU ievēlē vēl divus tenūrprofesorus

Abi tenūrprofesori ievēlēti atklātā konkursā. Elektronikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, datorzinātnes un informātikas nozares profesoru padome Xiaodan Pang ievēlēja 13. martā, bet Būvniecības nozares profesoru padome J. Burlakovu – 15. martā.

Xiaodan Pang ir Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiju institūta (KTH) Lietišķās fizikas fakultātes Fotonikas nodaļas un RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta vadošais pētnieks. Viņš kopā ar RTU kolēģiem izstrādāja silīcija fotonikas optiskā modulatora tehnoloģiju, ko Latvijas Zinātņu akadēmija atzina par vienu no nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem 2023. gadā. Tas augstu novērtēts arī starptautiskā līmenī. Silīcija fotonika ir inovatīvs virziens, kas strauji attīstās. Tai ir būtiska loma datu centru, 5G un 6G tīklu efektivitātē un mākslīgā intelekta attīstībā. RTU izstrādātā silīcija fotonikas optiskā modulatora tehnoloģija izceļas ar augstu energoefektivitāti un spēju nodrošināt lielāku joslas platumu mikrometru izmēra ierīcēs. Tehnoloģija nodrošina datu pārraides ātrums līdz 170 Gbit/s, kas ļāva arī sasniegt pasaules rekordu. 

Savukārt Jura Burlakova zinātnisko interešu lokā ir smago metālu piesārņojuma attīrīšanas tehnoloģijas un to lietojums dažādos ģeoekoloģiskos apstākļos, iepriekšējā darbība saistīta arī ar ģeomagnētiskajiem pētījumiem, ģeofiziku un ģeoloģiju. Viņš strādā Polijas Zinātņu akadēmijas Minerālresursu un enerģētikas ekonomikas pētniecības institūtā, ir arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents.

Tenūrprofesūra jeb pastāvīgās nodarbinātības profesūra, ko Latvijā ieviesa 2022. gadā, ir īpaša profesoru motivācijas sistēma, lai atbalstītu augstas raudzes zinātniekus un sekmētu universitātes izcilību zinātnē. Tenūras sistēmu RTU ieviesa kā pirmā augstākās izglītības iestāde Latvijā, lai īpaši motivētu labākos profesorus, tā viņus piesaistot un noturot RTU. 

Tenūra sekmīgi darbojas daudzās Eiropas valstīs. Tā paredz, ka vēlētajam akadēmiskajam personālam, iegūstot noteiktu akadēmisko amatu, piemēram, asociētā profesora vai profesora amatu, un izpildot noteiktus profesionālās un zinātniskās kvalifikācijas kritērijus, tiks nodrošināts beztermiņa darba līgums.

Tenūras sistēma ir viens no risinājumiem cilvēkkapitāla attīstībai pētniecībā un inovācijās. Proti, tā paver plašākas iespējas konkursos piesaistīt Latvijas zinātnei un izglītībai izcilāko vietējo un ārzemju akadēmisko personālu. Pasaules līmeņa zinātnes klātesamība un šo zināšanu nodošana studentiem ir svarīga gan pētniecības attīstībai, gan jaunu un konkurētspējīgu jaunuzņēmumu radīšanai.