Ribickis: Mērķis ir piesaistīt trīs četras reizes lielāku finansējumu pētniecībai

«Man iepriekšējos gados izdevās daudz izdarīt, lai palielinātu pētniecisko kapacitāti. RTU ir vairāk nekā 500 pētnieku, kas ir ārpus akadēmiskā personāla. Pēc skaita un kvalifikācijas šis ir lielākais zinātniskais potenciāls Latvijā. Tas nozīmē, ka mums ir ļoti intensīvi jāstrādā. Ir jārada zinātnes atbalsta centrs, kur strādātu izglītoti menedžeri, kas piesaistītu finansējumu zinātniekiem, administrētu to, atskaitītos. Te nav runa par valsts naudas ieguldīšanu viņu algošanai. Centrs jārada ilgtspējīgs un uz pašfinansēšanās principa. Naudas «avoti» plūst visapkārt, ir tikai jāraksta pieteikumi un jāiegūst šie līdzekļi,» stāsta L. Ribickis.

Viņš gan atzīst, ka tas nav viegli, jo diezgan bieži birokrātiskās prasības ir tik augstas, ka profesori atsakās rakstīt jaunus projektus, ja viņi var iegūt uz vietas mazliet vieglāk grantu naudu, piedalīties valsts pētījumu programmā vai vēl kaut kur, saņemot kopējo atalgojumu, kas ir tālu no Eiropas augstskolu līdzīga līmeņa profesoru atalgojuma. Tā daži zinātnieki ir pieraduši dzīvot, tādēļ īpaši necenšas. Lai varētu pretendēt starptautiskos projektu konkursos, ir vajadzīgi arī starptautiskie kontakti, angļu, vācu vai franču valodas zināšanas.

«Jaunā paaudze, jaunie doktori to spēj. Pagājušajā gadā mums bija 33 jauni zinātņu doktori, kādi 10 % aiziet strādāt uz uzņēmumiem, bet pārējie paliek pie mums – viņi ir tas spēks, ar kuru mēs rēķināmies. Katru gadu mums tikpat daudz aizstāv doktora grādu, un tie ir inženierzinātnēs, dabaszinātnēs. Viņi ir tie cilvēki, kuri nomainīs vecāko paaudzi. Protams, paaudžu maiņa ir problēma, bet tā ir risināma,» uzskata rektors.

Viņš norāda, ka līdzekļu piesaiste zinātniskajai pētniecībai tagad ir iespējama arī Latvijā, jo Ekonomikas ministrija (EM) veido kompetences centrus, piecos no kuriem RTU ir līdzdibinātāja. Kompetences centros kopā ar uzņēmuma paša līdzfinansējumu trijos gados ir jāapgūst apmēram 60 miljoni latu.

L. Ribickis informē, ka RTU jau piekto gadu organizē arī iekšējos pētnieciskos projektus – sniedzot nelielu naudas summu – 2000 latu – vienam projektam.

RTU katru gadu tiek izstrādāti ap 60 jauni produkti. Kā piemēru L. Ribickis minēja savu bijušo doktorantu, tagad jau asociēto profesoru Oskaru Krievu no Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes, kurš izstrādā jaunu produktu uzņēmumam «Arcus elektronika». Viņš izstrādā aktīvo filtru, lai mājsaimniecības ar savām elektroniskajām iekārtām nepiesārņotu «Latvenergo» elektroapgādes tīklu. Šāda jauna elektroniskā iekārta kompensēs visus traucējumus, kas tiek radīti ar dažādām elektroniskām iekārtām un lētajiem barošanas blokiem. Jau tuvākajos gados arī Latvijā stāsies spēkā ES direktīva, kas noteiks soda sankcijas par elektroapgādes tīkla piesārņošanu. Rektors atzina, ka darbs neiet ātri, produkts top jau trešo gadu, bet jau ir izveidots prototips tuvu tam, ko var pārdot, un tas ir viens piemērs, ko var izstrādāt.

 Pilna LETAs publikācija (01.02.2011.). 62.55 Kb

RTU Informācijas centrs