Cēsīs būvē viedo siltumnīcu, kur sarunu festivālā «Lampa» diskutēs par resursiem un pārdomātu patēriņu

Tūlīt pēc Līgo svētkiem Cēsu pils parkā sākušies siltumnīcas būvniecības darbi, top koka konstrukcija, tajā tiek stiprināti no veciem logiem izveidoti paneļi. Tie ir 2,5 metrus augsti un dažāda platuma. Arī izmantotie logi ir dažādi – cits tikai pārdesmit centimetru liels, cits pat kvadrātmetru plašs –, nākuši no Rīgas, Pierīgas un Valmieras puses, no senām lauku būvēm un padomju laikos celtām tipveida dzīvojamajām ēkām, skolām, kur veikti siltināšanas darbi, un šķūnīšiem, kur tie glabājušies gadiem ilgi. «Katram latvietim ir sapnis par savu siltumnīcu, tāpēc šķūnītī tiek glabāti visi logi, kas izrādījušies lieki – varbūt kādreiz tie noderēs,» saka Pauls Jēgers, viens no Valmieras puses kultūras vietas «Siltumnīca» saimniekiem. Valmieras pusē P. Jēgers ar ģimenes locekļiem atjaunojis milzu siltumnīcu, izveidojot vietu mākslai, mūzikai un atpūtai pie dabas, kur tiek organizēti privāti un publiski pasākumi. Viņi arī būvē siltumnīcu Cēsu pils parkā, to kā platformu diskusijām, pieredzes stāstiem un labās prakses piemēriem izmantos RTU un «Enefit» sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) klimata zināšanu un inovāciju kopienas «Climate-KIC» uzņēmējdarbības attīstības un izglītības programmu īstenotāju «EIT Climate-KIC HUB Latvia» un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā.

Platformā, kam dots nosaukums «Siltumnīca», piesaistot dažādu jomu ekspertus no Latvijas un ārvalstīm, tiks apzināti Latvijas resursi, diskutēts par to izmantošanu un mācīts, kā izkāpt no komforta zonas, lai nodrošinātu resursu saglabāšanu. Klimata pārmaiņas arvien uzstājīgāk maina ikdienu, to ietekmes mazināšana ir katra iedzīvotāja atbildība, kas cieši saistīta ar resursu patēriņu. Resursi nereti tiek uztverti kā neizsmeļami, nepiešķirot tiem lielu vērtību.

Idejiski ietilpīgi

«Platformas būvniecībai izvēlētie otrreiz izmantojamie materiāli, kas simbolizē resursu optimizāciju un radošu pielietojumu, apvienojumā ar jaunākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem dod iespēju ne tikai ar saturu, bet arī ar platformas vizuālo tēlu paust vēstījumu par ilgtspējīgu patēriņu,» idejisko ietvaru atklāj RTU Dizaina fabrikas «EIT Climate-KIC HUB Latvia» vadītāja Liene Briede. Turklāt tieši «siltumnīcas efekts» ir viens no biežāk lietotajiem vārdu savienojumiem, runājot par klimata pārmaiņām. Šī iemesla dēļ liela uzmanība pievērsta resursa izcelsmei un ieguvei. Proti, logu rāmji ir no koka un galvenokārt tie meklēti turpat Vidzemē, cik iespējams samazinot transporta radīto CO₂ izmešu apjomu. «No Latgales logus es nevedu,» apstiprina P. Jēgers.

Pirms logu pārtapšanas par siltumnīcas sienas paneļiem tie tika nomazgāti, rāmji piekrāsoti un, ja bija nepieciešams, mazliet pielaboti, kā arī atbrīvoti no eņģēm. Kad paneļi būs iestiprināti jau gatavajā konstrukcijā, siltumnīca būs 6 metrus plata, 16 metrus gara un ap 3 metrus augsta. Tik lielu siltumnīcu P. Jēgeram vēl nav nācies būvēt. Turklāt atšķirībā no līdziniecēm, kur tiek audzēti gurķi un tomāti, šī būs aprīkota ar saules paneļiem un sensoriem saražotās enerģijas, temperatūras, mitruma un CO₂ mērīšanai. Mērījumu veikšanā aktīvi tiks iesaistīti platformas apmeklētāji.

Saražos enerģiju sev pati

Uz «Siltumnīcas» jumta tiks uzstādīti vairāk nekā desmit saules enerģijas paneļi ar kopējo jaudu 4,3 kW. Tas būs pietiekami, lai segtu platformas pašpatēriņu visā festivāla laikā un ir tikpat, cik nepieciešams vidējai privātmājai. Tumšajā diennakts laikā «Siltumnīca» saņems elektroenerģiju no elektrotīkla. Tomēr, ņemot vērā, ka diennakts gaišajā laikā tiks saražots vairāk enerģijas nekā būs iespējams patērēt, tad pārpalikums tiks atdots tīklā, tādējādi kompensējot vakara patēriņu un nodrošinot platformas energosistēmu neitralitāti pret vidi. ««Siltumnīca» būs patiesi zaļākā sarunu platforma šī gada festivālā «Lampa». Jo mēs ne tikai runāsim un analizēsim to, kas ir mūsu svarīgākie resursi un kā tos efektīvi apgūt ilgtermiņā, bet arī rīkosimies, lai jau šodien būtu atbildīgi pret vidi. Tādēļ sarunu platforma veidota no atkārtoti izmantotiem logu rāmjiem, bet enerģiju tās darbībai sniegs saules spēks. Festivāla laikā plašā ekspertu komandā izvērtēsim, kā šīs un citas modernās tehnoloģijas varam ieviest mūsu ikdienā jau šodien, kas jau notiek Latvijā un kā tuvākās desmitgades laikā varētu pilnībā mainīt dažādu resursu izmantošanu. Te izšķiroša ir gan likumdevēju, gan katra individuālā drosme spert soli pretim nākotnei jau šodien,» uzsver energokompānijas «Enefit» valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Cik vannu ūdens izdzers?

Sensoru uzstādīšanu «Siltumnīcā» un datu iegūšanu nodrošinās lietu interneta jomā strādājošs jaunuzņēmums «Mazzy», kas piedāvā risinājumus attālinātai ūdens, elektrības, gāzes un siltuma skaitītāju, kā arī dažādu sensoru (piemēram, temperatūras, mitruma, magnētu) rādītāju nolasīšanai. Savukārt sadarbībā ar Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociāciju (LŪKA), kas līdzīgi kā pērn piedalīsies «Lampā» ar ūdens bāru, kliedējot mītus par ūdens dzeršanu no krāna, tiks mērīts arī «Siltumnīcā» patērētā dzeramā ūdens daudzums.

Sarunu festivāls «Lampa» Cēsu pils parkā notiks 28. un 29. jūnijā, piedāvājot piesātinātu programmu. Plašāka informācija par «Siltumnīcas» programmu, lektoriem un diskusiju dalībniekiem.