Izaicinājumi un atbildība medicīnas inženiera profesionālajā ikdienā

27. februāris, 2019
.
.
.
Kristaps Paļskis ar sveicējiem izlaiduma dienā. Foto: RTU Absolventu asociācija

«Man patīk, ka te ir ļoti daudz ko iemācīties, un viss process – staru terapija un tās iekārtas – nav no tām vieglākajām lietām. Lineārie paātrinātāji ir ļoti sarežģīti, tur ir daudz kas jāzina. Tas gluži nav vienkāršs rentgena aparāts, kur greizi var noiet tikai rentgenspuldze vai poga,» tā par saviem darba pienākumiem Latvijas Onkoloģijas centrā intervijā laikrakstā «Diena» stāsta Kristaps Paļskis. Viņš ir viens no 12 pirmajiem Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) kopīgi īstenotās bakalaura profesionālo studiju programmas «Medicīnas inženierija un fizika» absolventiem, kuri diplomus saņēma februāra vidū.

Kristapa ikdiena darbā Onkoloģijas centrā, kurā viņš sāka strādāt, mācīdamies trešajā kursā, paiet, atsaucoties medmāsu izsaukumiem uz staru terapijas kabinetiem, ja pacientu apstarošanas iekārtām kaut kas atgadījies, novēršot radušās kļūmes vai, ja tās ir nopietnākas, sazinoties ar servisa firmu. Staru terapijas iekārtas medicīnas tehnoloģiju pasaulē ir vienas no sarežģītākajām, tajās ir daudz parametru, līdz ar to arī daudz kas var noiet greizi, vēsta laikraksts. Tāpat medicīnas inženieru pienākumos ir nodrošināt jauno, slimnīcas iegādāto, iekārtu darbības uzsākšanu, un tas ir ļoti apjomīgs un atbildīgs darbs.

Kristaps atzīst, ka šī profesija pieprasa tehnisku, loģisku domāšanu un abstrakts piegājiens nederēs. Tāpat jābūt vēlmei allaž mācīties ko jaunu, jo tehnoloģijas nemitīgi attīstās. Ikdienas pienākumu veikšanai nepieciešamas arī labas komunikācijas prasmes, jo iekārtu ķibeles vispirms redz ārstniecības personāls un ir jāprot sarunā ar viņiem saprast, kas par vainu.

Arī citi programmas absolventi lielākoties nozarē sāka strādāt, vēl studējot. Viņi strādā arī valsts institūcijās, piemēram, Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrā, Veselības ministrijas Veselības inspekcijā. Vairāki studiju programmas absolventi strādā medicīnas inženierijas jomā ārpus Latvijas, piemēram, Starptautiskajā Atomaģentūrā, «Siemens» un citviet. 

«Domāju, zināšanu bāzi un pamatu augstskola mums iedevusi ļoti labu. Ja tas ir, tad tās iekārtas, ar ko jāstrādā tavā konkrētajā darbavietā, jau apgūsi ļoti ātri,» atzīst Kristaps.

Laikraksta «Diena» 2019. gada 22. februāra publikācija

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

27. februāris, 2019 plkst. 11:09

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi