Ivars Cinkuss: «Grēks tik krāšņu pērli turēt aizmirstībā»

«Idejai saknes rodamas «Gaudeamus» Austrijas braucienā, kur koncertējām Haidna zālē Esterhāzi pilī Eizenštatē un Vīnes «Musikverein». Tas deva impulsu paspēlēties ar austriešu un vācu mūziku, turklāt jau sen gribējupieķerties «Rinaldo»», savu izvēli pamato I. Cinkuss.

Šajā skaņdarbā viņš saskata Bēthovenu un Brāmsu dažādās izpausmēs: «Atrast nedzirdētu Brāmsu nav tik vienkārši, taču «Rinaldo» arī pasaulē neatskaņo bieži. Nav saprotams, kāpēc, jo kantāte ir pilnasinīgs, krāsains, dramatisks skaņdarbs, kur Brāmss parādās simfoniķa briedumā. Te ir gan Bēthovena simfoniju vērienīgums, gan izpaužas Brāmsa melodiķa talants. Mūzikas vēsturē nav daudz lielo darbu vīru koriem».

I. Cinkuss ir pārliecināts par «Gaudeamus» vīriem: ««Gaudeamus» tiek galā, jo ir diezgan varošs vīru koris, kas dziedājis arī daudz sarežģītākus darbus. Taču kantāte ir ļoti prasīga vokālā skanīguma ziņā –jāskan pāri orķestrim, dziedot galējās dinamikās un augstā tesitūrā. Pirmatskaņojumā Vīnē dziedājuši 300 vīru, bet orķestrī bija 150 mūziķu. Mums būs 70 vīru un ap 50 mūziķu orķestrī. Talkā nāk 10 profesionāli lielu balsu īpašnieki».

RTU Informācijas centrs