VASSI direktore aicina taupīt energoresursus, mazinot atkarību no importa

Ir īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi, norāda VASSI direktore. Īstermiņā savu artavu var dots katrs iedzīvotājs, pārskatot savus paradumus un tērējot mazāk resursu, piemēram, uz nakti samazinot apkuri telpās vai vārot tikai kafijas vai tējas krūzītei nepieciešamo ūdens apjomu tējkannā. Viņa aicina tērēt tikai tik, cik nepieciešams. «Katrs varam uztaisīt bilanci, kā taisām bilanci naudas līdzekļiem, lai saprastu, cik nepieciešams, un tērēt tikai tik, cik nepieciešams un nevienu kilovatstundu vairāk. Ja tikai par vienu procentu samazinām dabasgāzes patēriņu, četri milj. eiro paliktu Latvijā,» Latvijas Radio raidījumā «Pēcpusdiena» stāsta D. Blumberga. 

Savukārt ilgtermiņā ir būtiski, piemēram, ierobežot iespējas rūpniecības uzņēmumiem strādāt ar zemu energoefektivitāti un veicināt ēku siltināšanu.

Rūpniecības sektors rada apmēram piekto daļu Latvijas kopējā energopatēriņa. RTU VASSI pētījumi liecina, ka, attīstoties Latvijas rūpniecībai, aug ne tikai ražošanas apjomi, ko veicina pieprasījums eksporta tirgos, bet arī energoresursu patēriņš. Turklāt, cenšoties apmierināt augošo pieprasījumu, uzņēmumi ražošanas jaudu palielināšanai nereti izmanto fosilos energoresursus. Tas ne vien kavē Latvijas ceļu uz klimata neitralitāti un energoneatkarību, bet arī samazina pašu uzņēmumu iespējas kļūt konkurētspējīgākiem ilgtermiņā. Ēku sektorā patēriņš ir vēl lielāks, tāpēc tam ir ievērojams potenciāls kopējo energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. 

«Mēs esam aizkavējušies ar ēku siltināšanu. Nav noslēpums, ka daudz ēku tērē 40–50 % vairāk nekā nepieciešams,» viņa stāsta raidījumā. Viņa arī piebilst, ka valstij būtu jādomā par atbalsta pasākumiem ne vien daudzdzīvokļu, bet arī privātmāju energoefektivitātes uzlabošanai un jāsekmē energoservisa kompāniju iesaiste procesā. 

D. Blumberga pozitīvi vērtē, ka valstiski plānots attīstīt vēja enerģijas attīstību. Kā norāda profesore – samazinot fosilo resursu izmantošanu, Latvijā daudz aktīvāk ir jāizmanto saules enerģijas potenciāls siltumenerģijas ražošanā kā individuālajā, tā centrālajā siltumapgādes sistēmā. Tāpat daudz aktīvāk nākotnē būtu jāizmanto vēja enerģija. 

Savus ierosinājumus Latvijas energoatkarības vairošanai D. Blumberga 8. martā pauda arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, kur tika skatīts jautājums par to, kā Latvijai samazināt atkarību no Krievijas energoresursiem iespējami īsākā laikā.