Valsts prezidents atzinīgi novērtē RTU izaugsmi un vērienīgos nākotnes plānus

RTU vadība iepazīstināja Valsts prezidentu ar universitātes stratēģiskajiem mērķiem un nākotnes attīstības plāniem. RTU rektors Tālis Juhna uzsvēra, ka Latvijas izaugsmei ir nepieciešams attīstīt zinātnes universitāšu un industrijas ciešu sadarbību, tāpēc RTU ir svarīgi sagatavot izcilus inženierzinātņu un augsto tehnoloģiju speciālistus, kuri ar savām zināšanām sniegtu ieguldījumu vietējo uzņēmumu un līdz ar to arī Latvijas tehnoloģiskajā izaugsmē, strādājot to pētniecības un attīstības (research and development – R&D) vienībās. 

RTU ir iecere veidot trīs izcilības iniciatīvas – Ūdeņraža ekselences centru, mikročipu testēšanas centru un Baltijas inovatīvu daļiņu terapijas centru, kur veikt pētījumus, kā ar inovatīvām metodēm ārstēt līdz šim grūti dziedināmas onkoloģiskās slimības. 

Detalizētāk iepazīstinot prezidentu ar minētajām iniciatīvām, viņam tika piedāvāta tikšanās ar projektos iesaistītajiem zinātniekiem. RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Šķiedru optikas pārraides sistēmu laboratorijā, kas nodarbojas ar mikročipu pētniecību, profesors Sandis Spolītis E. Rinkēviču iepazīstināja ar zinātnieku veikumu – pasaules rekordiem, kurus RTU zinātnieki ir sasnieguši, pētot iespējas, kā ar pēc iespējas mazāku enerģijas daudzumu un mazāku siltuma izdali datus varētu pārraidīt pēc iespējas ātrāk un drošāk ar mazākām ierīcēm. 

Savukārt par Baltijas mēroga inovatīvo daļiņu terapijas centru un pētījumiem, kā paātrinātāju tehnoloģijas izmantot vēža ārstēšanā, stāstīja RTU doktorants Kristaps Paļskis, kurš savu promocijas darbu izstrādā Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN), savukārt viņa kolēģis CERN un RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktors Kārlis Dreimanis īsi pastāstīja par RTU zinātnieku iesaisti CERN pētījumos. 

Savukārt RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes asociētais profesors Māris Kaļinka demonstrēja ar 3D mērījumu palīdzību tapušo Ķīpsalas studentu pilsētiņas «dvīni» un rādīja un stāstīja par RTU zinātnieku ieguldījumu, 2022. gada vasarā Ukrainā veicot kultūras mantojuma objektu trīsdimensionālo skenēšanu, fiksējot bojājumus un iegūstot datus, lai varētu plānot karadarbībā cietušo kultūras pieminekļu nostiprināšanu un atjaunošanu. 

Bet RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece Ruta Vanaga rādīja savu izgudrojumu – viedu un dinamisku fasādes sistēmu, kas spēs pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām un uzkrāt saules enerģiju, lai izmantotu to ēkas siltumapgādei.

Valsts prezidents apskatīja arī RTU Zinātnes un inovāciju centru, kur ir radīti apstākļi, lai studenti, uzņēmēji un zinātnieki varētu radīt inovatīvus produktus un attīstīt zinātņietilpīgas idejas. Piemēram, RTU studenta Kārļa Bērziņa un RTU Rīgas Biznesa skolas studenta Toma Rožkalna radīto zemūdens dronu, kas var veikt apsekošanas un meklēšanas operācijas Latvijas klimatiskajos apstākļos, kā arī reāllaikā iegūt dažāda veida datus un informāciju par ūdens ekosistēmu. 
Viņam bija iespēja arī iepazīties ar RTU studentu pilsētiņu un vairākām zinātniskajām laboratorijām. RTU Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijā profesore Linda Mežule stāstīja par ūdens attīrīšanas tehnoloģijām, 3D betona drukāšanas zinātniskajā laboratorijā vadošais pētnieks Māris Šinka iepazīstināja ar būvniecības nākotnes tehnoloģijām un materiāliem betona konstrukciju izgatavošanai. Savukārt Individuālo aizsardzības līdzekļu testēšanas laboratorijā profesore Inga Dāboliņa izrādīja plašo iekārtu klāstu, kas paredzēts gan masku, respiratoru un filtru, gan īpašuzdevumu apģērbu, piemēram, aizsargtērpu un darba apģērbu, kā arī dažādu tekstilmateriālu testēšanai. 

«Ir būtiski jāpalielina finansējums augstākajā izglītībā un zinātnē jau šobrīd, aktīvi ieguldot gan valsts budžeta līdzekļus, gan Latvijai pieejamo finansējumu no Eiropas Savienības fondiem. Šādi ieguldījumi nodrošinātu to, ka pētniecības procesi un līdz ar to zināšanas attīstās un paliek Latvijā. Tās ir prasmes, kas palīdzētu arvien vairāk universitātē radītos produktus veiksmīgi komercializēt un lietišķo pētījumu rezultātus patentēt un lietot tālāk, piemēram, jaunuzņēmumu dibināšanā tepat, Latvijā. Tā būtu arī iespēja Latvijā radītos nišas produktus piedāvāt starptautiski, nostiprinot Latvijas lomu globālajās piegāžu ķēdēs,» pēc laboratoriju apmeklējuma secināja Valsts prezidents.

Viņš uzsvēra  nepieciešamību strādāt pie nacionāla investīciju plāna veidošanas un daudz mērķētākiem ieguldījumiem Latvijai stratēģiski svarīgās jomās, īpaši zinātnes attīstībā, kā arī pauda gandarījumu, ka RTU ir pieņēmusi būtiskus lēmumus studiju un zinātnes procesa pilnveidē, lai veicinātu izcilību šajās jomās. Viņš  novērtēja sasniegto progresu un RTU apņemšanos veidot tādu inovāciju ekosistēmu, lai veidotos praktiska sadarbība starp akadēmisko un uzņēmējdarbības vidi. 

Vizītes izskaņā prezidents uzrunāja RTU studentus un atbildēja uz viņu jautājumiem gan par augstākās izglītības politiku, gan ārpolitiku, gan arī par prezidenta darbu. 

Zinātnes un augstākās izglītības izcilības veicināšana Latvijā ir viena no Valsts prezidenta prioritātēm. Tas ir arī viens no galvenajiem uzstādījumiem Valsts prezidenta izveidotajā Valsts konkurētspējas komisijas darbā.