U. Sukovskis: Izglītība kļūs par elitāru, ja vēl noņems finansējumu

«Vēl samazinot budžeta vietas un taupot uz stipendiju rēķina, mūsu valstī augstākā izglītība kļūs par elitāru pakalpojumu. Šādi neapdomīgi lēmumi tikai ierobežo Latvijas ātrāku izkļūšanu no ekonomiskās bedres, jo tieši izglītoti cilvēki, augsti kvalificēti speciālisti ir pamatakmens Latvijas izaugsmei. Starp Eiropas Savienības valstīm, kā liecina Eurostat dati, mums ir visniecīgākais valsts finansējums augstākajai izglītībai, rēķinot uz vienu studentu. Tas ir pat divas līdz trīs reizes mazāks nekā attīstītās Rietumeiropas valstīs un pat mazāks nekā Rumānijā un Bulgārijā. Ir skaidrs, ka, tā turpinot, mēs radām sev nopietnas problēmas nākotnē. Iedzīvotāju skaits ar augstāko izglītību Latvijā joprojām ir zemāks nekā citviet Eiropā. Laikā, kamēr citas valstis pat krīzes laikā atrada iespēju valsts finansējumu augstākajai izglītībai palielināt, pie mums to tik grieza nost. Daudzi studētgribētāji jau tagad nevar samaksāt par studijām, un tas nav nekāds brīnums, ja jaunieši vērš skatu ārpus Latvijas robežām, kur pat ārzemju studentiem valstis apmaksā studijas,» intervijā «Neatkarīgajā Rīta Avīzē Latvijai»  atzīst U. Sukovskis.

Lai arī pēdējos gados jauniem cilvēkiem palielinās interese par inženierzinātnēm un pieteikumu skaits studiju uzsākšanai ir ievērojams, tomēr daudzu iespējas tikt budžetā, līdz ar to arī vispār uzsākt studijas, esot ierobežotas.

Arī Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Edgars Bērziņš uzsver: «Samazinot budžeta vietu skaitu un atsakoties no valsts stipendijām, zaudētājas būs gan augstākās izglītības iestādes, gan Latvijas studenti, jo budžeta vietas un stipendijas ir augstākās izglītības pieejamības indikatori.» LSA uzskata – atsakoties vai mazinot tās, studenti vēl vairāk pametīs studijas vai neuzsāks tās Latvijas augstskolās. Ilgtermiņā tas radīs intereses zudumu par Latvijas izglītību.

Finanšu ministrijā teic, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir jāizvērtē Pasaules Bankas iesniegtie priekšlikumi, un tikai tad tos vērtēs valdība, gatavojot 2011. gada budžeta projektu. IZM gan sola aizstāvēt savu nostāju, ka turpmāks finansējuma samazinājums tās pārziņā esošajās jomās nav nedz iespējams, nedz pieļaujams. Savu pārliecību tā paudusi gan bankas pārstāvjiem, gan Finanšu ministrijai.

RTU Informācijas centrs