Sadarbībā ar RTU Satiksmes ministrija redz iespēju Latvijā attīstīt inovatīvus risinājumus nozares izaugsmei

Mērķtiecīgi turpinot augstākās jūrniecības izglītības pilnveidošanu Latvijā, šogad RTU LJA un RTU LJA Jūrskola tiks pārvietota uz studentu pilsētiņu Ķīpsalā, kur studentiem būs lielākas iespējas pilnvērtīgi izmantot zinātnes universitātes ekosistēmas plašo piedāvājumu, veidot starpdisciplināru sadarbību, attīstīt pētniecību, inovatīvas idejas utt. Paredzēta arī jaunu simulatoru iegāde un esošo modernizācija un funkcionāla papildināšana, sadarbība ar nozīmīgiem starptautiskiem partneriem, gan ārvalstu studentu, gan mācībspēku piesaiste, pētniecības partnerības tīklu veidošana utt., ar plāniem studiju procesa kvalitātes pilnveidei ministru iepazīstina RTU studiju prorektore Elīna Gaile-Sarkane. Viņa uzsver arī LJA sadarbības stiprināšanu ar Liepājas Jūrniecības koledžu (RTU aģentūra) kopīgas infrastruktūras izmantošanā, studiju pēctecības nodrošināšanā, sadarbībā pētniecībā, jūrniecības izglītības popularizēšanā u.c. 

Sekmējot pētniecību un inovācijas jūrniecības nozarē, sadarbībā ar Rīgas Brīvostas pārvaldi un ārvalstu partneriem RTU Ķīpsalā varētu attīstīt arī testa poligonu pašvadāmiem kuģiem, papildina inovāciju prorektore Liene Briede. Lai arī Rīgā koncentrējas ap 80% zinātnes, te trūkst zinātnes parka. Jau šobrīd Ķīpsalā vienuviet koncentrējas zināšanas, tehnoloģijas, jaunie un topošie talanti, tāpēc RTU redz vērtību šeit attīstīt inovāciju salu. Tajā būtu gan pētniecības un inovāciju kontakpunkts zinātņietilpīgiem uzņēmumiem un industrijai, gan pilotteritorija jaunu tehnoloģiju, jaunuzņēmumu un industrijas sadarbības projektu testēšanai, kā arī augsto tehnoloģiju mazapjoma ražošana vai pilotlīnijas. 

RTU zinātniekiem jau ir sadarbība ar dažādiem satiksmes un transporta nozares uzņēmumiem un organizācijām kā studiju satura pilnveides, tā pētniecības jomā. Ciešā sadarbībā ar nozari, ņemot vērā tirgus pieprasījumu pēc augsta līmeņa speciālistiem ar profesionālo kompetenci loģistikas nozarē un Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes, pērn ieviestas jaunas loģistikas studiju programmas. RTU Inženierekonomikas un vadības fakultāte (IEVF) ir uzskatāma par loģistikas izglītības izcilības centru Latvijā, kur var gan iegūt pilna spektra augstāko izglītību, gan to arvien papildināt tālākizglītības un profesionālās pilnveides kursos, pauž IEVF Pārvaldības un drošības institūta asociētā profesore Ingūna Jurgelāne-Kaldava.

Sadarbība varētu būt vēl intensīvāka. RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes (BMF) dekānes p.i. Līga Gaile aicina Satiksmes ministriju veidot valsts pētījumu programmu, lai ar zinātnieku palīdzību risinātu nozares izaicinājumus. Savukārt rektors T. Juhna rosina ministriju un valsts uzņēmumus iesaistīties industriālo doktora programmā. Programma sekmē pētniecības un komercdarbības sektora ciešāku sadarbību, doktorantiem izstrādājot promocijas darbus uzņēmumu attīstībai nozīmīgos tematos un iesaistot pētniecībā industrijas pārstāvjus. 

Elastīgāk reaģētu uz tautsaimniecības vajadzībām palīdzētu arī institucionālā finansējuma ieviešana, norāda T. Juhna. Proti, koncentrēšanās uz rezultātu un universitātei pieejamo finanšu resursu maksimāli efektīva izmantošana nodrošinās papildu finansējumu akadēmiskā un zinātniskā personāla atalgojuma pieaugumam, kāpinās studiju programmu konkurētspēju un izglītības kvalitāti, stiprinās tās atbilstību tautsaimniecības pieprasījumam, kā arī piesaistīs vairāk finansējuma zinātnei, uzsver attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps. Institucionālais finansējums ļaus arī novirzīt lielāku finansējumu viena studenta sagatavošanai un ļaus pievienot papildu vērtību studiju procesam, tā sekmējot STEM studējošo atbiruma samazinājumu, palielinot STEM absolventu un mūžizglītībā studējošo skaitu. 

Šobrīd pakalpojumu eksports transporta nozarē sasniedz 2,5 miljardus eiro, apliecinot tās nozīmīgo lomu Latvijas tautsaimniecībā, tādēļ satiksmes ministrs K. Briškens uzskata, ka Latvijā būtu jāveido eksporta un inovāciju padome, kopā pulcinot nozares vadošos spēlētājus un inovatorus, un transporta un sakaru nozares ekselences centrs. Viņš iezīmē, ka nozares attīstībai īpaši interesantas ir digitālo dvīņu un modelēšanas tehnoloģijas, kas palīdzētu politikas formulēšanā un datos balstītu lēmumu pieņemšanā. Šajās jomās RTU ir attīstīta kompetence.

Apmeklējot RTU, K. Briškens kopā ar ministrijas pārstāvjiem izzina arī citas zinātnieku un studentu attīstītas tehnoloģijas. Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes (DITEF) Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta vadošais pētnieks Jānis Braunfelds ministrijas pārstāvjiem stāsta, kā ar ceļu segumā iestrādātiem optisko šķiedru sensoriem uzraudzīt ceļu kvalitāti. J. Braunfelds ir pirmais RTU industriālais doktors, viņš attīsta daudzfunkcionālas šķiedru optisko sensoru sistēmas dažādiem lietojumiem, tai skaitā, ceļu, ēku un citu objektu stāvokļa uzraudzībai. Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūts nodarbojas arī ar mikročipu pētniecību, viesi tajā iepazīst arī pasaules rekordus, ko RTU zinātnieki ir sasnieguši, pētot iespējas, kā ar pēc iespējas mazāku enerģijas daudzumu un mazāku siltuma izdali datus varētu pārraidīt pēc iespējas ātrāk un drošāk ar mazākām ierīcēm.  

Savukārt BMF Transportbūvju institūta vadošais pētnieks Viktors Haritonovs iepazīstina ar inovatīvām ceļu būves tehnoloģijām un materiāliem, piemēram, ar gumiju modificētu bitumenu un plānkārtas asfaltbetonu. Meklējot efektīvas un konkurētspējīgas alternatīvas tradicionālajiem ceļu būves metodēm, zinātnieki Latvijas apstākļiem aprobēja plānkārtas asfaltbetona tehnoloģiju, kas jau ir izmantota Ķekavas apvedceļa būvniecībā. 

Ministrs viesojas arī BMF 3D betona drukāšanas zinātniskajā laboratorijā, kurā tās vadītājs Māris Šinka iepazīstina ar būvniecības nākotnes tehnoloģijām un materiāliem betona konstrukciju izgatavošanai. Savukārt Zinātnes un inovāciju centrā RTU studente Aija Monika Vainiņa ar mentoru Andreju Puķīti demonstrē studentu veikumu kosmosa tehnoloģiju attīstībā – uzbūvētas lieljaudas raķetes un tehnoloģiju raķetes palaišanai no stratosfēras balona, ko varētu izmantot arī medicīnas pētījumiem. Savukārt students Kārlis Bērziņš rāda zemūdens dronu, ar ko iespējams veikt gan apsekošanas un meklēšanas operācijas Latvijas klimatiskajos apstākļos, gan reāllaikā iegūt dažāda veida datus un informāciju par ūdens ekosistēmu.