RTU zinātnieku radītā biometāna ražošanas iekārta var radīt lielāku neatkarību degvielas jomā

Patlaban Latvijā ir vairāk nekā 50 saimniecību, kurās uzstādītas biogāzes koģenerācijas stacijas. Vairums no tām biogāzi izmanto elektrības ražošanai, ko subsidē valsts. Taču šo biogāzi varētu novirzīt arī degvielas ražošanai privātām vajadzībām.

«Zemniekiem vai mazpilsētām vienmēr ir savs neliels autoparks, ko var pārveidot darbināšanai ar biometānu. Ja biometāna ieguve notiek lielākos apjomos, tad to var sākt pārdot arī kaimiņiem un līdzās esošajiem autobusu parkiem,» skaidro idejas autors inženieris un pētnieks, uzņēmuma «NeoZeo» vadītājs Pjotrs Vasiļjevs (Petr Vasiliev).

Ar biometānu var braukt jebkurš tam pielāgots transportlīdzeklis. Turklāt tā ir ne vien zaļākā degviela pasaulē, bet arī viena no lētākajām. «Ja visu Latvijā saražoto biogāzi pārstrādātu biometānā, tad būtu iespējams aizvietot līdz pat 10 % dīzeļdegvielas. Turklāt, izmantojot biometānu, nevis benzīnu vai dīzeļdegvielu, automašīnas nobraukuma izmaksas varētu samazināt līdz pat 50 %,» uzsver RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Kristīne Ruģele, kura ir viena no RTU pārstāvēm, kura piedalījās iekārtas izbūvē un testēšanā.

Patlaban pirmā un vienīgā biometāna testa ierīce ir uzstādīta Vecsiljāņu saimniecībā, kas no organiskajiem atkritumiem ražo biogāzi. Tās saimnieks Jānis Sprukulis iekārtas potenciālu vērtē pozitīvi, taču uzsver, ka līdzīgi kā elektrības ražošanu no biogāzes arī biometānu valstī vajadzētu subsidēt, pieņemot atbilstošus likumus.

«Vecsiljāņu» saimnieks piekritis iekārtu izmēģināt saimniecībā, jo viņam ir aktuāli, kā izmantot biogāzi – vai attīrīt un iepludināt gāzes tīklā vai arī attīrīt un izmantot autotransportā un pat traktora tehnikā. «Mums ir liela saimniecība un vairāki traktori, un varbūt mēs varam atrast savu ekonomiju, aizstājot dīzeļdegvielu,» pauž J. Sprukulis.

Uzpildot automašīnu ar biometānu, var nobraukt vidēji 200 līdz 300 km. Līdz 2020. gadam Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs 10 % no degvielas tirgus jāveido zaļajai degvielai. Bioetanols pagaidām nav veiksmīgi iekarojis tirgus nišu, tāpēc zinātnieki cer, ka tā vietu varētu ieņemt biometāns.

LNT ziņu sižets (26.03.2016.)