RTU zinātnieks: Izmodelēt bioekonomikas attīstību

17. decembris, 2021
.
.
Mums ir vieni no augstākajiem rādītājiem Eiropā, vērtējot lauksaimniecības un meža zemes platības uz vienu iedzīvotāju, mums ir daudz ūdenstilpņu, taču saražotās produkcijas pievienotā vērtība ir zema, norāda RTU VASSI vadošais pētnieks Vladimirs Kirsanovs. Foto: Elīna Karaseva, RTU

Lai rastu optimālāko risinājumu starp Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanu un pievienotās vērtības paaugstināšu Latvijai būtiskajā lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki veido sistēmdinamikas modeli.

Tas palīdzēs politikas veidotājiem izstrādāt rīcībpolitikas, kas vērstas uz klimatam draudzīgu un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, bet nozares uzņēmumiem izvērtēt biznesa ieceru potenciālu, portālā «Diena.lv» norāda RTU VASSI vadošais pētnieks Vladimirs Kirsanovs.

Eiropas Zaļā kursa mērķis ir panākt dekarbonizāciju visos tautsaimniecības sektoros. Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, arī zivsaimniecībā rodas nevēlamās CO2 emisijas. No vienas puses mēs vēlamies panākt, lai šie Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgie sektori ražotu vairāk, kļūtu arvien ražīgāki un efektīvāki, nodrošinātu darbu tūkstošiem cilvēku, no otras puses – apņemamies samazināt emisijas. Vai tas ir iespējams? Vai šie mērķi ir savienojami? Vai un kas ir jāmaina politikas dokumentos un rīcībpolitikās, lai to panāktu? Ar šādu mērķi īstenojam projektu «Bioekonomika Zaļā kursa ēnā» (Nr. lzp-2020/2-0321), kurā izstrādājam rīku Eiropas Zaļā kursa aktivitāšu ietekmes noteikšanai uz bioekonomikas attīstību. Ar sistēmdinamikas modeļa palīdzību analizējam dažādus attīstības scenārijus un politikas instrumentus. Ir izstrādāts bioekonomikas attīstības indikators, ņemot vērā, piemēram, pievienoto vērtību, kopējo apgrozījumu, nodarbinātību, SEG emisijas. Ar tā palīdzību pētām, kā bioekonomika Latvijā varētu attīstīties – kas sagaidāms, ja viss paliks pa vecam, kas – ja tiks īstenotas noteiktas rīcības un politikas. 

Ar augstāku pievienoto vērtību
Latvijā bioekonomika attīstās, taču tai vēl ir liels neizmantotais potenciāls. Mums ir vieni no augstākajiem rādītājiem Eiropā, vērtējot lauksaimniecības un meža zemes platības uz vienu iedzīvotāju, mums ir daudz ūdenstilpņu, taču saražotās produkcijas pievienotā vērtība ir zema. Tas liecina, ka strādājam neefektīvi, negūstam lielus ieņēmumus. Iemesls tam ir neilgtspējīga resursu izmantošana – tajā vietā, lai attīstītu augstas pievienotās vērtības produktu ražotnes, mēs lielu daudzumu izejvielu vienkārši eksportējam vai izmantojam enerģētikā, proti, sadedzinām. Uzskatāms piemērs – koksni var sadedzināt, var eksportēt baļķus, var izmanot mēbeļu un būvniecības materiālu izgatavošanā, bet var arī lietot kā izejmateriālu ķīmiskajā rūpniecībā. No koksnes var iegūt furfurolu, kuram ir ļoti plašs pielietojums augstvērtīgu medicīnas, lauksaimniecības, arī sintētisko materiālu ražošanā. Augsts komercializācijas potenciāls Latvijā ir arī liocela jeb no koksnes izgatavota tekstila ražošanai. Pirms vairākiem gadiem pētījumā «Latvijas Valsts mežu» vajadzībām vērtējām 100 no koksnes ražotu produktu potenciālu, viens no augtākajiem bija tieši tekstilam. 

Latvija lielā apjomā eksportē arī graudus. Arī tos var izmantot augstas pievienotās vērtības produktu, piemēram, eļļu, ekstraktu, uztura bagātinātāju ražošanā. Protams, graudus var izmantot arī bioetanola iegūšanai. Arī lopkopībā ir potenciāls dažādu proteīnu un eļļu ražošanai. 

Kas vienam atkritumi, citam – izejvielas
Vērtējot, vai un kā Eiropas Zaļais kurss sasaucas ar notiekošo lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, arī zivsaimniecībā, varam secināt, ka mēs lietojam zaļas izejvielas, bet ražošanā un transportā izmantojam fosilos energoresursus. Ir jāpārskata viss ceļš no resursu iegūšanas līdz gatavam produktam un utilizācijai. Zaļajā kursā bioekonomika neparādās kā atsevišķs virziens, bet tās principi ir skaidri redzami visos sektoros – enerģijā, transportā, ražošanā. Piemēram, viens no mērķiem ir tīra enerģija no biomasa, ar to nesaprotot biomasa no kvalitatīvas koksnes, ko var izmantot racionālāk, bet gan no pārpalikumiem. Faktiski visā ražošanā rodas blakusprodukti un atkritumi, kurus nepieciešams lietderīgi izmantot. Ja uzņēmums vēlas pelnīt, tam jāfokusējas uz aprites ekonomiku un jāizmanto resursi pilnīgi. Taču, lai to izdarītu, nepieciešama cieša komunikācija starp ražotājiem, kuriem rodas atkritumi, un ražotājiem, kuri tos varētu izmantot kā izejvielas. Piemēram, zivsaimniecībā rodas liels daudzums atkritumu, par to utilizāciju ir jāmaksā. Taču tie var būt izejviela zivju vai putnu barībai, proteīniem, eļļām. RTU VASSI zinātnieki attīsta tehnoloģiju pārtikas rūpniecības atlikumu izmantošanai augstvērtīgas eļļas ražošanai, šī eļļa ir bagāta nepiesātinātajām omega taukskābēm. Iegūtā eļļa pēc kvalitātes pielīdzināma zivju eļļai, tā izmantojama kā zivju barības piedeva.

Jāpieņem drosmīgi lēmumi 
Strādājot ar zemu efektivitāti, ieņēmumi nav lieli, atalgojums nodarbinātajiem – zems. Šobrīd neizdodas sasniegt Latvijas Bioekonomikas stratēģijā nosprausto nozares darbinieku skaitu. Vienlaikus ir jāsaprot, ka jāpalielina pievienotā vērtība uz vienu darbinieku, kas nozīmē stimulēt ražīgumu un optimizēt nodarbinātību. Proti, cilvēkiem nav jāveic darbi, kurus var izdarīt iekārtas. 

Sistēmdinamikas modelī analizējam nodarbinātību, jaunu darba vietu rašanos, subsidējot kapitāla izmaksas ražotnei, attiecību starp pievienotu vērtību un nodarbinātību. Modelis nepārprotami norāda, ka jāattīsta aprites ekonomika, resursus izmantojot pilnīgi, un jārada augstas pievienotās vērtības produkti. Uzņēmumiem ir jākļūst ambiciozākiem un jāpieņem drosmīgi lēmumi par darbības maiņu. Tas, protams, ir sarežģīti. Ja ražotne strādā, nes stabilu, lai arī ne ļoti lielu peļņu, kāpēc izjaukt strādājošu sistēmu? Kāpēc riskēt? Investēt, veidot jaunu ražotni – tas ir izaicinājums. Lai to stimulētu, nepieciešama atbalstoša un ilgtermiņa valsts politika, ar dažādiem instrumentiem uzņēmējdarbības vide jāpadara pievilcīgāka. Jāveicina uzņēmējdarbības vides sasaiste ar zinātni un inovācijām, kas ir būtisks nosacījums jauninājumu ienākšanai. Zinātniekiem ir jākomunicē ar industriju, saprotot tās vajadzības un problēmas, un jārada ērti lietojamas un konkrētajai vietai piemērotas inovācijas. Šobrīd finansējums gan zinātnei kopumā, gan zinātnei bioekonomikas jomā ir ļoti zems. 

Novērtēt savu darbību
Rīks izveidots, lai palīdzētu politikas veidotājiem pieņemt datos balstītus un efektīvus lēmumus. Zinātnieki izstrādās arī rekomendācijas bioekonomikas attīstībai no zinātniskā, uzņēmējdarbības un sociālās vides viedokļa. 

Vienlaikus rīks būs brīvi pieejams arī lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, zivsaimniecībā strādājošajiem, lai novērtētu savu darbības efektivitāti. Piemēram, kā labāk izmantot ābolus – pārstrādāt sulā, ievārījumā, musli batoniņos? Modelis parādīs, kuram produktam būs lielāka pievienotā vērtība, kāds prognozējams noiets, utt. Modeļa pamatā ir liela apjoma dati, tajā skaitā daudz prognožu, piemēram, par Latvijā un Eiropā prognozētām cenām, tirgus attīstību. Attīstot uzņēmējdarbību, ir ļoti svarīgi veikt priekšizpēti, jo ne vienmēr biznesa idejas attaisnojas un investīcijas atpelnās. Turklāt būtiski ņemt vērā dažādus aspektus – izejvielu pieejamība, loģistika, energoresursi ražošanas nodrošināšanai, atkritumu apsaimniekošana utt. Modelis būs labs palīgs, lai bioekonomikā pārietu no izejvielu ražošanas uz augstas pievienotās vērtības produktiem.  
 

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

17. decembris, 2021 plkst. 15:45

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi