RTU zinātnieki no celtniecības atkritumiem attīsta jaunus siltumizolācijas materiālus

«Būvniecība vairs nav iedomājama bez siltuma un skaņas izolācijas materiāliem – paralēli ēku ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšanai arvien lielāka uzmanība tiek veltīta arī skaņas izolācijai starpstāvu pārsegumos. Šiem darbiem tradicionāli izmanto putupolistirola un akmens vates loksnes. Popularitāti tirgū sāk iemantot arī putupolistirola granulu un saistvielu kompozītmateriāls, ko būvnieki bieži dēvē par šķidro putuplastu. To var izgatavot uz vietas būvlaukumā, izmantojot esošās betona klona maisīšanas iekārtas. Materiāls ļauj veidot bezšuvju grīdu izolāciju, ar to ir vienkārši un efektīvi nosegt grīdā iebūvētās inženierkomunikācijas, to var veidot vēlamā biezumā,» stāsta BMF asociētais profesors Ģirts Būmanis. Īpašības gan var ietekmēt dažādi faktori – samaisīšana, sablīvēšana, izmantotās saistvielas utt. Lielākie sauso būvmaisījumu ražotāji piedāvā gatavus maisījumus, taču taupības dēļ būvlaukumos nereti kā saistvielu izvēlas izmantot portlandcementu, iegūstot šķidro putuplastu ar zemām izmaksām, bet bez garantijām par materiāla īpašībām.

RTU zinātnieki Latvijas Zinātnes padomes projektā «Ģipša un polimēru saturošu būvniecības atkritumu izmantošana paneļu izgatavošanai ar paaugstinātām skaņas absorbcijas un siltumizolācijas īpašībām» (LZP-2020/1–0010) izveidoja jaunu šķidrā putuplasta sastāvu, izmantojot tikai reciklētus materiālus. Viņi izmanto reciklētu ģipša saistvielu, kas iegūta no ģipškartona būvniecības atkritumiem. Atkritumus pārstrādā un iegūto ģipša pulveri apdedzina 145 grādu temperatūrā.

Izstrādātais materiāls laboratoriskos apstākļos salīdzināts ar būvniecībā plaši izmantoto šķidrā putuplasta materiālu, kas veidots ar cementa saistvielu un ir ņemts tieši no būvlaukuma. Zinātnieki noteica gan materiāla tilpumsvaru, gan veica spiedes stiprības testus un pārbaudīja siltumtehniskos parametrus, lai noteiktu siltuma zudumu caur materiālu. Testi apliecina, ka abi materiāli ir līdzīgi, ar ģipsi veidotajam materiālam ir nedaudz augstāka siltumietilpība, kas nozīmē, ka tas spēj akumulēt un atdot lielāku siltuma daudzumu, radot mazākas temperatūras izmaiņas telpā. Tam gan ir zemāks tilpumsvars un stiprība, kas saistīts ar ģipša mehāniskajām īpašībām. 

Materiāls spēj arī efektīvi absorbēt skaņu. Testētas arī materiāla žūšanas īpašības. Pareiza izžūšana, kā norāda zinātnieki, ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem drošai un efektīvai materiāla izmantošanai. Pāragra materiāla nosegšana var novest pie mitruma konstrukcijās, kas radīs problēmas ilgtermiņā. Testi liecina, ka siltā un sausā telpā jaunais materiāls izžūst septiņās dienās. Tā virsmā mitrums samazinās jau pēc divām dienām, bet materiāla apakšā – pēc sešām dienām. Savukārt ar putu plēvi apklāts materiāls nebija izžuvis arī pēc 45 dienām. 

«Būvniecības nozare un īpaši izejvielu ieguve un būvmateriālu ražošana ir nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu emisijas avots. Lai sekmētu Eiropas zaļo transformāciju un samazinātu nozares negatīvo ietekmi uz vidi, tiek rosināts izmantot ilgtspējīgus būvmateriālus un attīstīt aprites ekonomiku, pārstrādājot atkritumus jaunos produktos. Mūsu pētījums apliecina, ka var iegūt pilnībā reciklētu materiālu, aizstājot komerciālu saistvielu. Lai nodrošinātu garantētas materiāla īpašības, par saistvielu jāizvēlas sertificētas produktu sistēmas,» uzsver RTU asociētais profesors.