RTU zinātnieki Latvijas mālus pārveido augstas pievienotās vērtības produktos

{denvideo http://www.youtube.com/watch?v=8YDTb3Fqz6k}

Lai arī Latvijas māls pagaidām pamatā tiek izmantots tikai podniecībāun ķieģelu māju būvniecībā, tā izmantošanas iespēju ir daudz vairāk. Māls ir ļoti vērtīga izejviela filtru tehnoloģijai un sorbentu tehnoloģijai.

Visvaldis un Ruta Švinkas atzīst, ka, izmantojot Latvijas mālus, RTU ir radīts konkurētspējīgs un jau aprobēts materiāls – pēc keramzīta tehnoloģijas izgatavotās keramikas granulas, kas negrimst ūdenī un ko iespējams izmantot ūdens attīrīšanas tehnoloģijās. RTU Silikātu materiālu pētnieki izstrādājuši gan šo granulu sastāvu, gan izgatavošanas tehniku.

RTU asociētā profesore Ingunda Šperberga stāsta, ka no Latvijas māliem iespējams iegūt ap 300 dažādu kompozīciju, no kurām savukārt varētu iegūt ap 300 dažādu māla keramiku un citu produktu. Pagaidām Latvijā tiek izmantotas aptuveni 12 no šīm iespējām.

Neraugoties uz to, ka Latvijas māla krājumi ir ap 100 miljoniem kubikmetru lieli, pagaidām vairāk nekā pusi no visiem māla produktiem Latvija importē. Lielveikalos piedāvātie, uz mālu bāzes veidotie sorbenti ir izgatavoti pēc desmit dažādām receptūrām un tiek ievesti no Zviedrijas, Spānijas, Kanādas, Indijas, norāda V.Švinka.

RTU zinātņu prorektors akadēmiķis Leonīds Ribickis atzīst – Latvijas māla resursi faktiski ir neizsmeļami, un tos varētu izmantot ne tikai celtniecībā, bet visās tautsaimniecības nozarēs. «Latvijai būtu jāizmanto savi resursi, nevis jāimportē no ārzemēm. Tad būtu sava industrija, savas darbavietas un, galvenais, šos materiālus varētu eksportēt.» 

Visvaldis Švinka savā diplomdarbā savulaik ir izstrādājis Latvijas Balzama pudeļu sastāvu. Tieši viņš ir autors mums visiem pazīstamajiem brūnajiem traukiem, ko no 60. gadu beigām līdz pavisam nesenai pagātnei ražoja Latvijā.

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Silikātu materiālu institūta pētnieki Ruta un Visvaldis Švinkas ir viens no prominentākajiem universitātes zinātnieku pāriem. Vīrs un sieva, kas visu profesionālo dzīvi ir pavadījuši kopā. Vienā laboratorijā viņi pirmie pasaulē ir radījuši arī savu mūža darbu: ugunsizturīgu, siltumizolējošu lielporu keramiku, kuras lieliskās īpašības ļauj to izmantot dažādām industriālām vajadzībām – augsttemperatūras siltumizolējoša materiāla ražošanai, ugunsizturīgu konstrukciju izveidei, agresīvu un karstu šķidrumu filtrēšanai u.c. Par izstrādāto materiālu «Keramiskais filtrs» saņemts Latvijas patents Nr.14078. Latvijas Zinātņu akadēmija tehnoloģiju jaunās porainās keramikas ieguveiiekļāvusi nozīmīgāko Latvijas zinātnes 2009. gada sasniegumu sarakstā. RTU pētnieku izgudrotā porainā keramika tiek ražota Vācijā. 

RTU Informācijas centrs