RTU zinātniece Kristīne Lazdoviča iesaka cenas samazināšanas nolūkos neatteikties no biodegvielas piejaukuma fosilajai degvielai

Lai pildītu Eiropas Savienības (ES) noteiktās klimata prasības, patlaban Latvijā biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielai no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim ir ne mazāks kā 6,5 tilpumprocentu apjomā no kopējā maisījuma tilpuma neatkarīgi no tā, vai tā ir biodīzeļdegviela no rapšu sēklu eļļas vai atjaunojamo resursu dīzeļdegviela. 

Patlaban cenu kāpums ir noticis gada aukstajā laikā, kad biodīzelis degvielai piejaukts netiek. Cena aug un augs, ņemot vērā ģeopolitiskos notikumus, cenu pieaugums skar visu Eiropu, un lielākais mīnuss ir tajā, ka Eiropa nav mazinājusi atkarību no Krievijas naftas, uzskata zinātniece. 

Viņas pārstāvētais MĻĶF Lietišķās ķīmijas institūts daudzus gadus ir nodarbojies ar pētījumiem, kā degvielu iegūt no alternatīviem resursiem, piemēram, no cepamās eļļas, jebkuru augu eļļu ražošanas atlikumiem un dzīvnieku taukiem. Nesen MLĶF Lietišķās ķīmijas institūta zinātnieki uzsāka pavisam jaunu pētījumu virzienu – oglekļa dioksīda konversiju derīgos produktos, pētot, kā no CO₂ iegūt metanolu vai ogļūdeņražus, kas ir izejvielas alternatīvajai biodegvielai.

Lai kas šobrīd tiktu radīts, tas noteikti nebūs lētāks par pašreizējo risinājumu – rapša biodegvielas piejaukumu. Tāpēc, ja grib apturēt straujo cenu pieaugumu, ir jāskatās uz citām komponentēm, kas veido degvielas cenu, nevis uz atteikšanos no biodegvielas piedevas, uzskata K. Lazdoviča.

«Kamēr ES nav vienoti atcēlusi emisiju samazināšanas prasības, mēs nevaram vienpersoniski pieņemt risinājumus, kas jūtami palielina emisiju apjomu, turklāt nesamazinot atkarību no Krievijas. Kamēr nav atrasta labāka alternatīva, manuprāt, būtu muļķīgi atteikties no biodegvielas, kas tiek ražota Latvijā, mazina neatkarību no Krievijas resursiem, sniedz būtisku emisiju samazinājumu, kā arī dod pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai samaksātu nodokļu un darbavietu veidā,» uzskata zinātniece. 

Viņa akcentē – ir jāsaprot, ka jebkurš alternatīvais degvielas ieguves veids, salīdzinot ar fosilo degvielu, būs dārgāks, un tas, kā tiek ietekmētas cenu sviras, ir katras valsts nodokļu politikas veidotāju atbildība. K. Lazdoviča atgādina, ka patlaban Latvijas degvielas uzpildes stacijās gandrīz 50% no degvielas veido tieši nodokļu maksājumi. Tāpēc, viņasprāt, ir jāpieņem tāds lēmums, lai, «iegūstot varbūt nelielu fiskālu labumu īstermiņā, mēs sev nenodarām milzīgus zaudējumus ilgtermiņā.»

«Kristīne Lazdoviča: Jāskatās, kā bremzēt degvielas cenu kāpumu ar fiskāliem, ne vides instrumentiem» (Delfi.lv, 29.03.2022.)