RTU zinātniece: Ķīmijas tehnologs ir universālais kareivis, kurš strādā starpdisciplināri

2. jūnijs
.
.
RTU zinātniece Kristīne Šalma-Ancāne, saņemot diplomu kā jaunievēlēta LZA korespondētājlocekle. Foto kopā ar LZA ģenerālsekretāri akadēmiķi Baibu Rivžu un LZA prezidentu akadēmiķi Ivaru Kalviņu. Foto: LZA

«Zinātniekam jāspēj strādāt starpdisciplināri, sekot nepārtrauktajai tehnoloģiju attīstībai un jāorientējas starpjomu jeb starpnozaru zināšanās. Jāspēj sasaistīt šo informāciju, lai, balstoties uz starpdisciplināro analīzi, radītu kaut ko noderīgu – jaunas tehnoloģijas, produktus, zināšanas,» intervijā laikrakstam «Zinātnes Vēstnesis» uzsver Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra vadošā pētniece, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedras vadītāja un profesore Kristīne Šalma-Ancāne.

Intervijā Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle stāsta gan par ķīmijas tehnoloģiju un zinātniskās karjeras attīstību, gan osteoporozes procesiem, kaulaudu veselību un biomateriāliem to reģenerācijai.

RTU ķīmijas tehnoloģijai ir dziļas tradīcijas, un ķīmijas tehnoloģijas programma ir Latvijā vienīgā šāda veida studiju programma. Tomēr nereti ne sabiedrībai, ne topošajiem studentiem nav īsti skaidrs, ar ko ķīmija atšķiras no ķīmijas tehnoloģijas. «Visur, kur paskatāmies notiek ķīmiskas pārvērtības un visur, ar ko saskaramies ir ķīmiskas vielas. Cilvēks sastāv no ķīmiskām vielām. Mēs ēdam, valkājam un pat elpojam ķīmiskas vielas. Ķīmijas tehnoloģija ir tā, kas palīdz norisināties ķīmiskajām pārvērtībām starp šīm ķīmiskajām vielām, lai iegūtu jaunu ķīmisku vielu, izstrādātu jaunu materiālu vai produktu. Ķīmijas tehnoloģija ietver ķīmiskās ražošanas procesus, kuru rezultātā tiek izstrādāti produkti un materiāli, ko izmantojam ik dienas – medikamenti, pārtika, sadzīves ķīmija, degviela, kosmētika, būvniecības materiāli, kā arī biomateriāli. Pilnīgi visos cilvēka radītajos materiālos tiek pielietoti noteikti ķīmijas tehnoloģijas procesi,» skaidro K. Šalma-Ancāne.

Viņas ikdiena saistīta ar biomateriālu pētniecību un attīstību kaulaudu reģenerācijai. Viens no mērķiem ir radīt tādus biomateriālus, kas palīdzētu pacientiem ar nopietniem osteoporotiskiem kaulu lūzumiem. Šie lūzumi slikti dzīst, nereti tie var būt par iemeslu invaliditātei, arī nāves risks ir lielāks. Viņa atgādina, ka RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrā ir izstrādāts neorganisks pulverveida materiāls, kas pēc ķīmiskā sastāva un struktūras ir līdzīgs kaula neorganiskai daļai un kuru izmanto kā izejmateriālu kaulu implantu izstrādei. «Sākotnēji strādājām pie tā, lai kopētu kaula neorganiskās fāzes struktūru un sastāvu, izstrādājot dažādus kalcija fosfātu biomateriālus. Šobrīd darbs tiek turpināts arī pie dažādu modificētu kalcija fosfātu izstrādes, kā arī funkcionālu kompozītmateriālu izstrādes, kas uzrādītu jaunas un uzlabotas īpašības. Mērķis ir panākt, lai izstrādātais biomateriāls uzrāda noteiktas funkcijas bioloģiskā vidē, kas nepieciešamas kaulaudu reģenerācijai,» zinātniece stāsta intervijā. Viņa arī piebilst, ka RTU ir ieņēmusi stabilas pozīcijas pasaulē biomateriālu pētniecībā kaulaudu reģenerācijā. Priekšrocības dod ilgtermiņa sadarbība ar mediķiem. 

Biomateriāli ir starpdisciplināra zinātne. Lai tajā strādātu, nepietiek tikai ar zināšanām, kas iegūtas studijās, prasmes un kompetences nepārtraukti jāpapildina. «Šī starpdisciplinārā pieeja apvieno metodes un zināšanas no dažādām zinātņu vai tematiskajām nozarēm. Lai analizētu iegūtos rezultātus, man jāorientējas gan bioloģijas, gan medicīnas, gan fizikas pamatos. 

Šodienas zinātniekam vajadzīgas ne tikai eksaktās zināšanas, bet kompetences un prasmes arī no humanitāro un sociālo zinātņu jomas – tādas bāzes prasmes kā kritiskā domāšana, radošums, komunikācijas prasme vismaz latviešu un angļu valodā un sadarbības prasmes, kā arī prasme prezentēt savus zinātniskos rezultātus. Zinātniekam jāspēj skaidrot jeb «tulkot» savus iegūtos rezultātus gan sabiedrībai, gan citu jomu zinātniekiem, jo tikai sadarbojoties un vienam otru saprotot var sasniegt vēlamo rezultātu,» viņa skaidro mūsdienu zinātnieku darbu. Proti, lai zinātnieka radīto zinātību vai tehnoloģijas varētu pielietot, ir vajadzīga starpdisciplināra pieeja, jo tikai tad veidojas rezultāts, kas sniedz ieguldījumu sabiedrības attīstībai kopumā.

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

2. jūnijs plkst. 12:32

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi