RTU Zelta absolvente – betona pētniece no Dobeles

24. septembris, 2016
.
.
.
Foto: Karīna Miezāja, Latvijas Avīze

«Esmu pieradusi sevi disciplinēt, atvēlēt laiku mācībām, kārtīgi visu pierakstīt lekcijās, apmeklēt tās visas un praktiskos darbus,» sarunā ar laikrakstu «Latvijas Avīze» saka Elvija Namsone, kas šajā rudenī uzsāka studijas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes doktorantūrā. Viņa 15. septembrī kopā ar citiem 88 izciliem svinīgā pasākumā tika iekļauta RTU Zelta fonda izlasē. 

Maģistrantūras studijās Elvijas vidējā atzīme bija ļoti augsta – 9,28 balles. Teicami aizstāvēts arī maģistra darbs «Mūsdienu tehnoloģiju putubetons ar porizētām pildvielām». Elvija stāsta, ka jau kopš skolas gadiem cenšas mācīties čakli, tāpēc pie tik augsta pedagogu novērtējuma jau pieradusi. 

Interesanti, ka Elvijas vecākā māsa pirmā devusies studēt būvniecību RTU un arī šobrīd šajā fakultātē ir doktorante. Ari jaunākā māsa studē RTU, taču viņa apgūst tiltu un ceļu būvniecību. Visticamāk, visas trīs Namsones iedvesmojušās no tēta, kurš strādā par būvdarbu vadītāju. 

Visgrūtākie mācību priekšmeti, studējot būvniecību, daudziem šķiet fizika un augstākā matemātika. Tāpēc studiju programmā ir gana liels studentu atbirums – daudzi pārbēg uz citam studiju programmām. No specializētajiem priekšmetiem grūtākā varētu būt būvmehānika. Savukārt visinteresantākais studiju kurss Elvijas skatījumā ir būvmateriālu un būvķīmijas iepazīšana. Šajos kursos bija ne tikai teorija, nācās strādāt arī laboratorijas darbus. Piemēram, pašiem jaukt dažādu būvniecībā izmantojamu vielu paraugus un tos testēt.

Būvniecības studiju programmā jāstudē ilgāk nekā daudzās citās. Tā kā tā ir profesionālā studiju programma, pamatstudijās jāmācās četrarpus gadus: četrus ilgst studijas un prakse, bet pēdējā pusgadā jāizstrādā inženierprojekts. Maģistra studijas gan ilgušas tikai vienu gadu. Tajās bija vairāk teorētiski studiju priekšmeti, kā ari bija jāizstrādā maģistra darbs. Elvija teic, ka maģistrantūrā nolēmusi studēt tāpēc, ka jau pēc pamatstudiju pabeigšanas izvirzījusi mērķi nākotnē studēt doktorantūrā.

Putubetonu maģistra darbā pētījusi, jo tas varētu būt perspektīvs būvniecības materiāls, ja vien pētnieki atrastu veidu, kā novērst dažas tā nepilnības. «Šobrīd celtniecībā bieži izmanto gāzbetonu. Taču šis materiāls jāapstrādā augstā temperatūrā autoklāvā, un tas ir gana sarežģīts un dārgs process,» klāsta Elvija. «Putubetonu būtu iespējams ražot ātrāk un vieglāk, to varētu ne tikai piegādāt būvlaukumiem bloku veidā, bet arī sajaukt uz vietas būvlaukumā un iepildīt, kur nepieciešams, kā arī betonēt grīdas, iepildīt jumtu pārsegumos. Putubetona izmantošana celtniecībā samazinātu ražošanas, transporta un būvdarbu izmaksas. Diemžēl, ja salīdzinām vienāda blīvuma gāzbetonu ar putubetonu, tad redzam, ka putubetonam ir mazāka izturība, turklāt žūstot tajā rodas plaisas. Es pētīju, kā šo problēmu novērst.»

Pilnu raksta versiju iespējams lasīt la.lv (22.09.2016.).

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Komunikācijas un mārketinga departaments

Publikācijas datums

24. septembris, 2016 plkst. 10:05

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi