RTU vadība atzinīgi novērtē CERN strādājošo pētnieku paveikto

«Pasaulē «lielākā mikroskopa» – CERN detektora – sirdi konstruē latvieši!» sajūsmu un atzinību pauž RTU rektors Tālis Juhna pēc iepazīšanās ar RTU zinātnieku un studentu paveikto – izstrādes procesā esošajām drošības kontroles sistēmām CERN jaunajam apakšdetektoram. To izstrādā gan jau pieredzējuši RTU zinātnieki, gan arī doktorantūras studenti, kuri studē RTU un Latvijas Universitātes (LU) kopējā studiju programmā «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas» un savus promocijas darbus izstrādā CERN. 

Topošo zinātnieku pulkā no RTU puses ir gan fiziķi, gan inženieri, kuri ir RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta darbinieki. T. Juhnu priecē trīs doktorantūras programmas gados sasniegtais – daļiņu fizikas jomā strādājošo RTU astoņu doktorantu kopa ir lielākā jauno fundamentālās zinātnes pārstāvju grupa CERN salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm. Paātrinātāju tehnoloģiju jomā šajā pašā programmā šobrīd studē vēl pieci RTU doktoranti.  Latvijas kā CERN asociētās dalībvalsts statuss ļauj doktorantiem strādāt pasaules līmeņa laboratorijā, vienlaikus nezaudējot saikni ar Latviju un RTU un tā novēršot «gudro smadzeņu» aizplūšanu no Latvijas. Doktorantūrā studē ne tikai Latvijas – RTU un LU –, bet arī ārzemju studenti, tā apliecinot studiju programmas augsto kvalitāti un starptautisko konkurētspēju. 

RTU vadības komanda vizītes laikā CERN iepazinās gan ar fiziķu, gan inženieru darbu. Gan fiziķi, gan inženieri strādā CMS (The Compact Muon Solenoid) eksperimentā, kura mērķis ir, izmantojot Lielo hadronu paātrinātāju, novērot un fiksēt jaunus fizikas fenomenus. 

Savukārt inženieri ir iesaistīti vairākos ļoti augsta līmeņa Eiropas Savienības projektos, piemēram, I.FAST (Innovation Fostering in Accelerator Science and Technology), kura mērķis ir attīstīt inovatīvas paātrinātāju tehnoloģijas un kura laikā RTU CERN inženieru grupas zinātnieki kopā ar starptautiskajiem partneriem pirmoreiz vēsturē, izmantojot aditīvās ražošanas tehnoloģiju, no tīra vara vienā gabalā 3D tehnoloģijā ir izdrukājuši daļiņu paātrinātāja komponentes prototipu, kas ir paredzēts lietošanai medicīnā un industrijā.

Zinātnieki strādā arī projektā HITRIplus (Heavy Ion Therapy Research Integration plus), kura mērķis ir attīstīt biofizikas un medicīnas pētījumus vēža ārstēšanā ar smago jonu terapiju. RTU vadībai tika prezentēts arī uzsāktais darbs pie Baltijas iniciatīvas – inovatīva daļiņu terapijas centra izveides Baltijā, lai ar jaunām metodēm ārstētu patlaban gūti dziedināmas onkoloģiskas slimības. 

«Mēs CERN neesam pastarīši, bet ļoti nopietni partneri, kas ar šo zinātnes centru sadarbojas jau desmit gadus,» saka RTU MLĶF Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta profesors un Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims. RTU unikālu līgumu ar CERN parakstīja jau 2012.gadā, vēl pirms savu ceļu uz CERN bija sākusi Latvija, tā kļūstot par Latvijas vilcējspēku sadarbībā ar CERN. Rezultātā kopš 2021. gada Latvija ir CERN asociētā dalībvalsts un patlaban strādā, lai jau tuvāko gadu laikā kļūtu par pilntiesīgu dalībvalsti, un liela loma šajā darbā ir RTU ieguldījumam. 

Savukārt T. Juhna novērtē CERN ieguldījumu RTU zinātnes, studiju un inovāciju izcilības veicināšanā, ko viņš pauda, tiekoties ar CERN vadības pārstāvjiem. Rektors arī uzskata, ka Latvijas zinātnes un inovāciju pozīcijas stiprinās Latvijas kļūšana par pilntiesīgu CERN dalībvalsti un RTU šajā ceļā ir gatava arī turpmāk sniegt savu ieguldījumu daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju jomā. 

«RTU un Latvija sevi ir pierādījusi kā uzticamu sadarbības partneri, kas izdara to, ko sola, un tā ir izveidojusi sev labu reputāciju,» uzsver T. Torims. Latvijas sadarbība ar CERN ir veicinājusi daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju jomas attīstību ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas mērogā, un RTU šajā sadarbībā ir viena no vadošajām lomām. 

RTU vadības grupas vizīte CERN norisinājās 7. un 8. decembrī un tajā piedalījās RTU rektors Tālis Juhna, RTU padomes priekšsēdētājs Andris Vanags, RTU studiju prorektore Elīna Gaile-Sarkane, RTU inovāciju prorektore Liene Briede, kā arī RTU padomes pārstāvis un Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes pētnieks Jānis Braunfelds.