RTU un LU zinātnieki piedalās Eiropas bioadhēzijas ekspertīzes tīklā

1. marts, 2017
.
.
.
Jaunzēlandes spīdvaboļu Arachnocampa luminosa radīta lipīga tīklojuma bioluminiscence. Publicitātes foto

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) trīs zinātnieki Latviju pārstāv nesen nodibinātajā Eiropas bioadhēzijas ekspertīzes tīklā (European Network of Bioadhesion Expertise – ENBA). Šā Eiropas Savienības finansētā projekta mērķis ir no bioadhezīvajiem jeb salīpošajiem materiāliem izstrādāt jaunus produktus, atveidojot dabas radītos darbības principus medicīniskam vai rūpnieciskam pielietojumam.

Pirmais lielākais pasākums šajā projektā notiks 6.–7. martā Vīnes Dabas vēstures muzejā Austrijā, kur zinātnieki, inženieri un uzņēmēji apspriedīs bioadhezīvo sistēmu daudzveidību un savienošanas principus. 

Vīnē Latviju pārstāvēs Arita Dubņika no RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra un Boriss Poļakovs un Jeļena Butikova no LU CFI. Pasākumā pētnieki sadarbībā ar kolēģiem no citām valstīm piedalīsies diskusijās par bioadhezīvām vielām un to iespējamām priekšrocībām, salīdzinot ar patlaban pieejamajiem komerciālajiem salīpošiem materiāliem rūpniecībā un medicīnā. RTU pētniece A. Dubņika dalīsies pieredzē par implantmateriālu izstrādi medicīniskam pielietojumam, dažādu aktīvo vielu kontrolētu piegādes sistēmu izveidi un materiālu izpēti. Savukārt B. Poļakovs un J. Butikova no LU CFI iepazīstinās ar Nanomateriālu un optoelektronikas laboratorijas pētījumiem un pieredzi, kas varētu sekmēt ENBA mērķu sasniegšanu.

ENBA projektā turpmāko četru gadu laikā iecerēts izprast bioadhezīvo materiālu dažādību un rast veidu, kā sākt šādu materiālu sintētisku ražošanu, pārvēršot tos jaunos produktos, kuriem būtu ne tikai dabā atrodamo dzīvo organismu īpašības, bet tie arī būtu biosaderīgi.

RTU pētniece A. Dubņika ar dažādu implantmateriālu pētniecību nodarbojas jau sešus gadus un starptautisko pieredzi biomateriālu izstrādē medicīniskam pielietojumam ieguvusi arī Stenforda Universitātē ASV. Kā piemēru paraugiem dabā, kas spēj ražot unikālas līmvielas, lai notvertu medījumu, maskētos vai sevi aizstāvētu, viņa min Ziemeļamerikas mežu salamandras, Jaunzēlandes spīdvaboles un Taizemes strupastes kalmārus. Jaunā ES sadarbības projekta ietvaros pētnieki ar pieredzi atšķirīgās jomās vēlas izprast šīs un citas bioadhēzijas parādības laboratorijas apstākļos, lai iegūtos rezultātus pārvērstu jaunos biomimētiskos adhezīvos materiālos, piemēram, brūču dzīšanai, audu inženierijai, pārtikas un kosmētikas rūpniecībai.

ENBA finansē Eiropas COST programma, kas apvieno pētniekus no Eiropas un visas pasaules.
 

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

1. marts, 2017 plkst. 11:48

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi