RTU tiek testēta inovācija saules paneļu dzesēšanai

Sistēmas pasūtītājs (SIA «Hydrokapillar Tech») norāda, ka hidrokapilāru (Hydrokapillare®) tehnoloģijas pamatelements – kapilārais siltummainis – ir viedais būvmateriāls ar derīgās izmantošanas laiku vairāk par 50 gadiem, lielisku siltumvadītspēju un plašu pielietojamību. Tā ražošanas procesā nav atlikumu, tas ir videi draudzīgs. Tehnoloģija dod iespēju būtiski (vismaz par 40–50%) samazināt primārās enerģijas patēriņu, īpaši apvienojumā ar siltumsūkņiem, saules paneļiem vai kolektoriem, un nodrošina īpaši zemas apkures temperatūras (+25–32C), kā arī iespēju vasaras sezonā dzesēt telpas ar šo pašu sistēmu. Šobrīd tehnoloģija tiek izmantota būvniecībā ēku apkures un dzesēšanas sistēmu ierīkošanai, tomēr uzņēmums redz iespēju šādus kapilāros siltummaiņus lietot arī saules paneļu dzesēšanā, kas gan palielinātu elektroenerģijas ražošanu, gan radītu iespēju izmantot paneļos uzkrāto siltumu ēkas siltā ūdens sagatavošanai vai siltuma uzkrāšanai apkures sezonai. 

«Ja viens šāds panelis tiek uzstādīts dārza mājiņā, tad dienas gaitā mēs ražojam elektrību, lādējam datoru, radio vai telefonu, bet vakarā varam nomazgāties siltā ūdenī. Saules parkus ar šādu sistēmu netaisīs, bet, ja runājam par vienu vai diviem paneļiem, tad ir svarīgi katru vatu, katru voltu neaizlaist vējā un paņemt sev,» ieguvumu skaidro RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta vadošais pētnieks Jānis Zaķis. Viņš šajā projektā, kas īstenots Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras prototipēšanas programmā «PROTOTECH», bijis atbildīgs par hidrokapilāru sistēmas uzstādīšanu uz saules paneļa, termisko savienojumu izvēli, stiprinājumiem, mērījumiem un tehniskajiem priekšlikumiem. «Mūsu darbs bija visu šo ieceri pārbaudīt, iestrādāt kapilārus saules panelī, saprast, kā tos vislabāk piestiprināt, kā tas viss strādās. Var teikt, ka izķērām pirmos «grābekļus». Pārbaudījām, kādu temperatūru sākotnēji varam saražot, sakarsējām paneli un skatījāmies, kādu rezultātu iespējams iegūt, un to visu aprakstījām,» procesu ieskicē J. Zaķis. Liels izaicinājums bijis tas, ka, izmēģinājumiem notiekot ziemas periodā, bijis nepieciešams imitēt gaismas apstākļus – izmantot lielus prožektorus un citus palīglīdzekļus – taču arī tas veiksmīgi izdevies.

Vienlaikus J. Zaķis pauž vēlmi, lai projektā iesaistītajiem speciālistiem būtu iespēja turpināt darbu pie radītajiem risinājumiem, jo šobrīd viss paveiktais ir jāatdod uzņēmumam. «Varu tikai cerēt, ka uzņēmums vēlēsies šo projektu attīstīt tālāk un sadarboties,» norāda pētnieks. Tāpat ļoti būtiski, lai šādiem tehnoloģiski ietilpīgiem projektiem būtu iespējams papildu finansējums uzsāktā projekta gaitā, kā arī netiešo un tiešo izmaksu atbilstīgāks salāgojums, konkrēti paredzot, cik liela summa no projekta izmaksām procentuāli piešķirama algām, cik – izstrādei un citiem izdevumiem.

«PROTOTECH» ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra radīta prototipēšanas programma, kas sniedz atbalstu fiziskām un juridiskām personām zinātņietilpīgu tehnoloģiju produktu vai pakalpojumu prototipu izstrādē un attīstībā, sadarbojoties ar vadošajām Latvijas augstskolām – RTU, Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Projekts tiek īstenots Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. – 2021. gada perioda programmā «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi». Šī projekta izstrādei saņemts atbalsts 15 tūkst. eiro apmērā.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!