RTU tapis prototips inovatīvam risinājumam biškopībā

Prototipa pasūtītāja Gunta Lauriņa idejas pamatā, piesakoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmā «PROTOTECH», ir attālināts bišu saimes monitorings reāllaikā. Risinājums sastāv no tehniskās un tehnoloģiskās komponentes, kur bišu saimēs ir ievietotas fiziskas ierīces (IoT), ļaujot attālināti iegūt informāciju par dažādiem ar sensoriem aprīkotiem objektiem, apkopojot un vizualizējot datus lietotāja saskarnē. Datu ieguve paredzēta no audio mikrofona un kustības sensora. Izmantojot viedierīci vai datoru, iespējams analizēt iegūtos datus no bišu saimes un dravas, kā arī reaģēt neparedzētās situācijās. Risinājums ļauj samazināt resursu patēriņu, palielināt bišu produktivitāti un varbūtību bišu saimei izdzīvot, pieņemot lēmumu, par izbraukšanu dravā, balstoties uz datiem, un saņemot brīdinājumu uz e-pastu un/vai aplikācijā par apdraudējumu bišu saimei vai nesankcionētu stropa kustību. Temperatūras un mitruma sensori dotu iespēju biškopim attālināti secināt par perošanas sākumu un beigām, kas viņam ļautu laicīgāk uzsākt bišu saimes stimulēšanas procesus agrā pavasarī un laicīgāku apstrādi pret varrām (parazītiem) bezperu periodā.

«Tieši ar to šī iekārta ir īpaša, ka tai ir mākslīgā intelekta algoritms, kas atpazīst, kas notiek paša stropā, vadoties pēc bišu skaņām. Jā, kā izrādās, no skaņas frekvencēm, ko rada bišu uzvedība, attiecīgi var pateikt, ko bišu saime grasās darīt. Ja ir biteniekam tas zināms, tad viņš var attiecīgi rīkoties,» iekārtas unikalitāti ieskicē RTU Zinātnes un inovāciju centra (ZIC) Inovatīvu produktu izstrādes nodaļas elektroinženieris Oskars Šēlis. Kamēr kolēģe – industriālā dizainere Sofija Katerīna Jākobsone – strādāja pie iekārtas dizaina, viņa uzdevums projektā bija izveidot ierīces elektroniku: veikt elektroniskās plates izstrādi, attiecīgi uz plates izvietojot visus sensorus, kas mēra mitrumu un temperatūru, ieraksta skaņu, apstrādā skaņu, un arī nosūta šīs ziņas biteniekam. Mākslīgajam intelektam bija jau gatava iestrādne, kuru vajadzēja iestrādāt mikrokontrolierī, lai tā darbotos uz izvēlētā čipa un pēc tam apstrādātu šos datus. Tāpat bija jāapmāca algoritms, lai būtu iespējams iegūt varbūtību par to, kas bišu stropā noticis. «Klients bija sagatavojis ierakstus, kas bija reāli ierakstīti no konkrēta bišu stropa, un papildus tika iegūtas skaņas arī no interneta – skaņas, kas jau specifiski zināmas kā esošas konkrētā situācijā bišu stropā. No šīm skaņām tika veikti izgriezumi un attiecīgi veikta apmācība,» procesu apraksta O. Šēlis.

Pēc klienta norādītā, šis risinājums ir stipri lētāks un mazāka izmēra, salīdzinājumā ar tradicionāli lietotajiem stropa svariem, un sniedz biškopjiem iespēju ērtāk un lētāk uzzināt, vai bitēm nektārs ir pieejams pietiekami. Paziņojumus par spietošanas gadījumu šobrīd tirgū esošie risinājumi sniedz vien pusstundu pirms notikuma, taču šī ierīce – saklausot to, kā bišu mātes spieta kanniņa pīkst brīdī, kad tā vēlas izlīst ārā no kanniņas, – spēj brīdināt biškopi vairākas dienas pirms spietošanas noskaņojuma, tādējādi ļaujot biškopim laicīgi novērst spietošanas noskaņu bišu saimē. Tāpat tirgū nav arī risinājuma, kas spētu pamanīt pazīmes, ka bitēm nepietiek barības, taču šī ierīce, saklausot bišu spārnu purināšanu, dos iespēju biškopim laicīgi novērst bišu saimes bojā eju no nepietiekamas barības, kas ir visai izplatīts iemesls bišu saimes bojāejai agri pavasarī. Kustību sensors ļaus biškopi laicīgi brīdināt, ka stropus ir apgāzuši lāči vai jumtiņu ir aizpūtis vējš, kā arī komerciālam biškopim ļautu būt drošam, ka palīgstrādnieki gana regulāri veikuši vitāli nepieciešamos inspekcijas darbus.

Pēc O. Šēļa teiktā, tieši komunikācijas nodrošināšana informācijas pārraidei starp iekārtu un bitenieku nodrošināšana šajā projektā bijusi vislielākais izaicinājums. «Šīs komunikācijas standarts strikti ierobežo, kā informācija var tikt pārvadīta, jo šo standartu neievērošana var būt sodāms pārkāpums. Tas prasīja diezgan daudz pūļu – saprast šos parametrus un procesa gaitā ieraudzīt, kas strādā vai nestrādā pareizi,» stāsta O. Šēlis.

«PROTOTECH» ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra radīta prototipēšanas programma, kas sniedz atbalstu fiziskām un juridiskām personām zinātņietilpīgu tehnoloģiju produktu vai pakalpojumu prototipu izstrādē un attīstībā, sadarbojoties ar vadošajām Latvijas augstskolām – RTU, Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Projekts tiek īstenots Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. – 2021. gada perioda programmā «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi». Šī prototipa izstrādei saņemts grants 14,96 tūkst. eiro apmērā.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!