RTU rektors: Latvijā jāatjauno tradīcija studēt inženierzinātnes

Skolēniem, kuri vissekmīgāk parādīs savas zināšanas eksaktajos priekšmetos un būs izstrādājuši augstas kvalitātes zinātniskos darbus, būs iespēja ārpus kārtas iegūt studiju vietas universitātē.

«Latvijā jāatjauno tradīcija studēt inženierzinātnes,» ir pārliecināts RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis. «Mums ir talantīgi skolēni, kuri var izpausties arī tehniskās jaunrades jomā. Inženieri Latvijā strauji noveco, un pieprasījums pēc jauniem, talantīgiem speciālistiem šajā jomā ir liels. Lai nepazaudētu jaunos tehnisko jomu talantus, RTU cenšas atbalstīt un sniegt stimulu ārpusstundu tehniskās jaunrades aktivitātēm. Ja visos reģionos būtu tikpat daudz tehniskās jaunrades pulciņu, cik šobrīd ir pašdarbības koru un deju kolektīvu, iespējams, Latvijai ātrāk izdotos atjaunot ražošanu un nostabilizēt ekonomiku. Domāju, ka ļoti daudzus potenciālo inženieru talantus mēs vienkārši pazaudējam.»

Jānis Kreicburgs, SIA «Skonto Būve» jaunākais projektu vadītājs atzīst: «Kā RTU Būvniecības fakultātes absolvents, varu teikt, ka inženiera profesija arī nākotnē būs ļoti vajadzīga, jo šī profesija rada ievērojamu pievienoto vērtību jebkurā tautsaimniecības nozarē. Neviens ražošanas process nav iedomājams bez infrastruktūras un kvalificēta tehniskā personāla. Turklāt studējot inženierzinātnes, cilvēks iemācās ātri un racionāli domāt. Ne velti liela daļa no līderiem biznesā un politikā nāk tieši no inženieru vidus.»

«Liela daļa «Skonto Būvē» strādājošo speciālistu ir RTU absolventi, tačušobrīd ir situācija, kad trūkst augsti kvalificētu darbinieku. Būvniecības darba tirgū nepieciešami jauni speciālisti ar labām tehniskām un valodu zināšanām, augstu atbildības sajūtu un izteiktu mērķtiecību,» piebilst J. Kreicburgs.

Dati liecina, ka pret kopējo augstākās izglītības iestāžu skaitu tehnoloģiskie virzieni Latvijā ir pārstāvēti tikai 15 % augstskolu. Lietuvā šis tehnoloģisko zinātņu īpatsvars ir attiecīgi 30 %, Igaunijā –40 % bet Somijā – pat 60 % augstākās izglītības iestāžu. Šie dati liecina, ka Latvija mūsdienīgas, pasaules tendencēm atbilstošas izglītības struktūras ziņā būtiski atšķiras ne tikai no attīstītākajām valstīm, bet arī no savām tuvākajām kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas.

Lai šo situāciju mainītu, RTU pakāpeniski īsteno savu attīstības stratēģiju, kā arī strādā ar skolēniem un aicina viņus pievērsties eksaktajām zinātnēm.

Jau ziņots, ka 12. martā RTU zinātniskās pētniecības darbu konkursa finālā par uzvaru cīnīsies skolēnu komandas no Irlavas vidusskolas, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas, Lizuma vidusskolas, Rīgas 6. vidusskolas, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas, Talsu Valsts ģimnāzijas, Tukuma Raiņa ģimnāzijas, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas, Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma.

Konkursa finālam izvirzītajos darbos skolēni aplūkojuši plašu tēmu loku –sākot no energotaupīgajām spuldzītēm un energoefektīvajām ēkām un beidzot ar papīra modeļu izmantošanu fizikas demonstrējumos, flautas skaņas atšķirībām atkarībā no tās materiāla un uzbūves, RFID tehnoloģijuiespējām, atvērtā koda programmatūru un piena produktu tirgus analīzi AS «Tukuma piens».

Kopumā RTU konkursam šogad tika iesūtīti 45 zinātniskās pētniecības darbi no visiem Latvijas novadiem.

Vidusskolēnu zinātniskās pētniecības darbu konkursu «Nāc un studē RTU!» organizē RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments sadarbībā ar fakultāšu mācībspēkiem. Konkursa ģenerālsponsors – SIA «Skonto Būve».

Konkursu atbalsta žurnāls «Ilustrētā Zinātne». Informatīvie atbalstītāji: «Latvijas Avīze», «Diena», «Open», Kurzemes radio, Latgales radio, TvNet.

Vienlaikus ar zinātniskās pētniecības darbu konkursa finālu 12. martā RTU centrālajā ēkā, Rīgā, Kaļķu ielā 1, norisināsies RTU Studentu parlamenta organizētās 1. Latvijas atklātās spageti tiltu konstruēšanas sacensības.

RTU Informācijas centrs