RTU rektors: jābeidz «liet pašiem dubļus sev uz galvas»

Līdzīgu viedokli «TV Kapitāls» videomateriālā pauž arī Biznesa Augstskolas «Turība» valdes priekšsēdētāja vietnieks Aldis Baumanis, piebilstot, ka ārzemju studentu piesaistīšanai pašu radītā negatīvā iespaida dēļ Latvijas augstākās izglītības iestādes būs spiestas tērēt lielākas summas dažādām mārketinga aktivitātēm.

Šādu viedokli rektors paudis intervijā laikrakstam «Izglītība un Kultūra»: publikācija « No valsts budžeta piešķirs Ls 50,3 miljonus 25 738 studiju vietu apmaksai» (06.05.2010.)

Runājot par pašmāju studentu uzņemšanu, RTU 2010. gada uzņemšanā valsts finansētajās studiju vietās 1. kursā tiks uzņemti 1864 studenti. RTU rektors Ivars Knēts stāsta, ka RTU uz valsts budžeta vietām konkursā varēs pretendēt tie jaunieši, kuri uzrādīs augstākos rezultātus un būs izvēlējušies studēt valstij vajadzīgajās studiju programmās, proti, dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, vides zinātnēs, medicīnā. «Šīs ir tās nozares, kuras ir nepieciešamas, lai attīstītos valsts tautsaimniecība. Novērojumi ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas augstskolās liecina, ka tie studenti, kas neiztur konkursu uz valsts budžeta vietām, par savu finansējumu izvēlas studēt sociālo zinātņu studiju programmās, jo tur ir vieglāk mācīties nekā studiju programmās, kur ir jāmācās ķīmija, matemātika, jāpilda laboratorijas darbi, taču diemžēl sociālo zinātņu jomā bezdarbs ir visaugstākais,» sacīja I. Knēts.

Finansējums, ko saņem augstskolas no valsts budžeta, tiek aprēķināts no bāzes studenta izmaksām. Bāzes students ir vislētākais students, kas Latvijā ir tiesību zinātņu bakalaura studiju programmu apgūstošais students, kuram tiek piemērots sarežģītības koeficients «1». Kādreiz šī bāzes vērtība bija 440 lati, un laika gaitā tā palielinājās, pārsniedzot 1000 latus, bet patlaban ir samazinājusies līdz 750 latiem. Medicīnas zinātņu bakalaura studiju programmai tiek piemērots sarežģītības koeficients «3», kas nozīmē, ka medicīnu studējošā studenta izmaksas ir trīs reizes lielākas nekā juristam. Maģistrantūrā studējošie studenti saņem 1,5 reizes vairāk nekā bakalaura studiju programmā, savukārt doktorantūrā studējošie saņem trīs reizes lielāku finansējumu. «Inženierzinātņu bakalaura studiju programmās sākotnēji koeficients bija 1,8, un pakāpeniski tam vajadzēja palielināties līdz 2,9, taču krīzes dēļ tas nav palielināts, bet ir samazināts. Ministru kabineta pieņemto noteikumu nosacījums desmit gadu laikā palielināt koeficientu par 10% katru gadu netiek īstenots. Piemēram, pagājušajā gadā mums vajadzēja saņemt 29 miljonus, bet saņēmām tikai 14 miljonus latu, šogad – 12 miljonus latu, bet nākamgad tiek prognozēti tikai 10 miljoni latu. Nākamajā studiju gadā par valsts budžeta līdzekļiem uzņemsim aptuveni tikpat studentu, cik šajā studiju gadā. Turklāt konkursa kārtībā izdodas atlasīt labus un spējīgus studentus, kuri pēc pirmās sesijas nav jāatskaita. Pagājušajā rudenī mēs pirmo reizi piedzīvojām praksi, ka tie jaunieši, kuri nebija izturējuši konkursu uz budžeta vietām, par savu naudu izvēlējās studēt inženierzinātņu programmas, nevis sociālo zinātņu programmas, kā tas bija iepriekš,» stāsta I. Knēts. Šāgada atvērto durvju diena RTU rektoram uz nākotni liek raudzīties optimistiski, jo šogad par augstskolas studiju programmām interesējušies vairāk nekā 1000 jauniešu.

RTU Informācijas centrs