RTU radīti trīs energoresursus taupoši būvmateriāli

Mūsdienu ražošanā līdzās izstrādājuma kvalitātei un kvantitātei vērā ņemami parametri ir produkta ražošanas procesa energoefektivitāte un videi draudzīgu tehnoloģiju lietojums,  tāpēc RTU zinātnieki, apvienojoties ar Latvijas Universitātes (LU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) kolēģiem, izstrādājuši trīs jauna veida kompozītmateriālus: zemtemperatūras dolomītkeramiku, neorganisku polimērmateriālu jeb zemtemperatūras ģeopolimēru un zemtemperatūras hibrīdsaistvielu. Šo materiālu izgatavošanai tiek izmantotas vietējās izejvielas – māls savienojumā ar pārstrādātiem stikla atkritumiem un dolomīta pārstrādes blakusproduktiem. Būtiski, ka visi šie materiāli iegūti, izmantojot energoresursus taupošas tehnoloģijas. 

Zemtemperatūras dolomītkeramika ir mālu-dolomītmiltu kompozītmateriāls, tas atšķirībā no parastās keramikas, ko apdedzina temperatūrā virs 900^oC,  iegūts, apdedzinot pie zemākas temperatūras – 700–750^oC robežās. Šim materiālam ir gan keramiskas, gan hidrauliskas īpašības, turklāt stikla pulvera piedeva ievērojami uzlabo iegūtā kompozīta mehāniskās un fizikālās īpašības, nodrošinot spiedes stiprību virs 90 MPa un salturību ne mazāku par 20 cikliem, kas nozīmē, ka materiālu var izmantot būvju ārējai apdarei.

Otrā jaunā materiāla – neorganiskā polimērmateriāla jeb zemtemperatūras ģeopolimēra – galvenā izejviela ir Latvijas māli. Zinātnieki atklājuši, ka, mālus apstrādājot ar sārma šķīdumu,  iespējams bez liela enerģijas ieguldījuma iegūt materiālu, kas savu īpašību ziņā ir līdzvērtīgs tradicionālai keramikai. Šādi iespējams izgatavot, piemēram, ķieģeļus vai apdares plāksnes, izturot tos tikai 60–100^o C temperatūras robežās, pretstatā ar šobrīd tadicionāli lietoto tehnoloģiju, kur apdedzināšanas temperatūra ir no 980–1000^oC.

Trešā zinātnieku izstrādātā materiāla – hibrīdsaistvielas – galvenās izejvielas arī ir Latvijas māli un dolomīta milti, un tas iegūts, apdedzinot izejvielu maisījumu 800oC temperatūrā. Šī saistviela būtu izmantojama portlandcementa aizstāšanai, kuru iegūst pie daudz augstākām temperatūrām, kas sasniedz 1500^oC. Fizikālo un mehānisko īpašību ziņā, šī hibrīdsaistviela līdzinās vēsturiskajam romāncementam, kas plaši izmantots Jūgendstila arhitektūrā. Jaunā saistviela būtu piemērota ēku restaurācijas darbiem veiksmīgāk nekā portlandcements, ko diemžēl bieži mūsdienās izmanto restaurācijas mērķiem, nereti bojājot vēsturiskos objektus.

Jauno materiālu īpašības ir līdzvērtīgas vai labākas nekā jau esošo analogu – parastajam celtniecības ķieģelim, parastajam portlandcementam vai vēsturiskajam romāncementam, to iegūšanas tehnoloģijas ir energoresursus taupošākas, tātad – lētākas un saistītas ar CO₂ izdalīšanos mazākos daudzumos.

LU kompetences joma bija Latvijas minerālo izejvielu resursu apzināšana un izpēte, to atbilstības novērtējums zemtemperatūras inovatīvu materiālu izstrādes vajadzībām. LLU kompetence – izstrādāto materiālu mehānisko īpašību izpēte, pārbaude un atbilstības novērtējums attiecīgo būvizstrādājumu normatīvu un standartu prasībām. Savukārt RTU speciālisti no Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Silikātu materiālu institūta bija šā projekta pieteicēji, vadītāji, kā arī jauno materiālu  galvenie izstrādātāji.

Projekta realizācija iespējama, pateicoties ES struktūrfondu atbalstam Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā «Inovatīvu zemtemperatūras kompozītmateriālu izstrāde no vietējām minerālajām izejvielām» (vienošanās Nr. 2010/0244/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/152). Projekts sākts 2010. gada 1. decembrī,  to plānots noslēgt 2013. gada 30. novembrī.

RTU Zinātnes koordinācijas un informācijas nodaļa