RTU plašai auditorijai parāda dažādas idejas, kas Latviju varētu padarīt zaļāku

5. jūlijs
.
.

Klimata pārmaiņu mazināšanā, ilgtspējīgas aprites ekonomikas un zaļā dzīvesveida principu iedzīvināšanā liela loma ir izglītībai, izzināšanai, praktizēšanai un kritiskajai domāšanai.

Šāds vēstījums skanēja no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) platformas KO-KĀ sarunu festivālā LAMPA. RTU šogad sarunu festivālā LAMPA piedalījās pirmo reizi, kopā ar sadarbības partneriem piedāvājot plašu sarunu programmu par un ap klimata pārmaiņām un neparastu norises vietu – speciāli izveidotu platformu kokos KO-KĀ. Sarunās piedalījās daudz dažādu jomu Latvijas un ārvalstu ekspertu.

Plakāts "Vai zaļš ir un būs zaļš?"

«Zaļā domāšana ir mūsu izdzīvošanas jautājums,» vienā no diskusijām uz platformas KO-KĀ festivālā uzsvēra RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmas institūta direktore, profesore Dagnija Blumberga, vienlaikus gan norādot, ka šobrīd sabiedrība ir teorētiski, nevis praktiski gatava klimata pārmaiņām. Trūkst sistemātiskas pieejas. Vispirms būtu nepieciešams saprast, ko darīt, izvēlēties virzienu, viņa norādīja, pēc tam domāt par inovācijām un investīcijām, kam ir ļoti liela nozīme zaļākas Latvijas izveidē. D. Blumberga to ilustrēja ar piemēru - aprites ekonomikas kontekstā aktuāls ir jautājums par to, cik lietderīgi ilgtermiņā ir audzēt kviešus, ko mēs apēdam vai eksportējam, lai tos apēstu citviet pasaulē. Pievienotā vērtība šai plaši audzētajai labībai ir samērā neliela, viņa saka, pretim tiem liekot ābolus vai kartupeļus, kuru pārstrādes un pielietošanas iespējas ir krietni plašākas. Piemēram, kartupeļu gadījumā pielietojums rodams gan farmācijā un medicīnā, gan bioplastmasas ražošanā, uzsvēra profesore. Izmantot izejvielas no atkārtoti pārstrādātiem materiāliem; nodrošināt atkārtoti izmantojamas sastāvdaļas vai pārstrādes materiālus pēc produkta lietošanas; produktus izmantot intensīvāk un ilgāk – aprites ekonomikas pamatprincipus savukārt atgādināja Ziemeļvalstu ministru padomes biroja Latvijā padomniece Maija Kāle.

Plakāts "Vai ir jēga no tā, ko es daru?"

Klimata pārmaiņas un katra rīcība un atbildība to mazināšanā saistīja lielu interesentu pulku un raisīja diskusijas. Viedokļi bija dažādi, piemēram, kustības «Zero Waste Latvija» pārstāve Zane Skuja, kura ir pārliecināta, ka ir jēga darīt citādāk, nekā pierasts, jo šādi iespējams uzņemties individuālu atbildību par klimata pārmaiņu mazināšanu, atzina, ka pasaules atkritumu problēmas tomēr ir kolektīvi radītas, un tās ir risināmas kolektīvi. Savukārt apzinātības pasniedzējs Ansis Jurģis Stabingis pauda, ka nav tādas kolektīvas vai valstiskas atbildības, ir tikai indivīda atbildība.

Ir idejas

Sarunas uz platformas KO-KĀ apliecina, ka sabiedrībai ir ne vien interese par zaļo dzīvesveidu, tai ir arī idejas un iniciatīvas, kas varētu palīdzēt un padarīt ikdienas gaitas un saimniekošanu videi draudzīgāku. RTU ar sadarbības partneriem par to bija pārliecināti jau pirms festivāla, tieši tādēļ uz platformas tika rīkota īpaša sesija «Ideju skatuvei zaļākai Latvijai», aicinot visus interesentus pieteikt un prezentēt savu ideju, iepazīstināt ar esošo vai topošu produktu, pakalpojumu vai iniciatīvu, kā arī satikt domubiedrus, dalīties un ģenerēt jaunas idejas, iedvesmoties, atvērt acis jaunai pieredzei, veidot sadarbību ar mērķi padarīt Latviju zaļāku. Tika pieteiktas 15 idejas un iniciatīvas, tajā skaitā arī vairākas, kas jau tiek īstenotas, piemēram, iecere par beziepakojuma preču veikala izveidi. Veikals durvis varētu vērt šomēnes, informē Marija Sološenko. Savukārt Ludvigs Šteinbergs iepazīstināja ar «Lietu tirgotavas Ādažos» ideju. Jau trīs gadus ik sestdienu Ādažu novadā viņš ar ģimeni organizē lietoto mantu tirgu, kas pulcē tirgotājus un pircējus no visām trim Baltijas valstīm, lai pirktu, mainītu, pārdotu un nodotu sev vairs saimniecībā nenoderīgas, bet kādam citam kā reiz ļoti vajadzīgas lietas. Savukārt «TreeHouse Place» ceļ platformas koku galotnēs ar iespēju palikt pa nakti šūpuļtīklos un izbaudīt apkārtējo vidi, piemēram, Gaujas Nacionālajā parkā. «TreeHouse Place» būvēja arī īpašu trīs līmeņu platformu kokos, uz kuras sarunu festivālā LAMPA RTU ar sadarbības partneriem aicināja diskutēt par klimata pārmaiņām.

Plakāts "Aprites ekonomika - izaugsme vs neizaugsme"

Jau tiek īstenota arī iniciatīva 100 zaļi latvieši - «Zero Waste Latvija» aicinājums ikvienam Latvijas simtgadē dāvināt par 100 atkritumu vienībām mazāk. Mērķis ir apkopot 100 šādi rīkojošos zaļu latviešu stāstus un 10 tūkst. atteiktās atkritumu vienības. Savukārt Dainuvīte Roginska, jau otro gadu organizējot «Vegānfestivālu», vēlas ne vien popularizēt augu valsts uztura pozitīvo ietekmi uz vidi, dzīvniekiem un cilvēka veselību, bet videi draudzīgu dzīvesveidu kopumā. Tādēļ festivāls tiek rīkots, izmantojot pēc iespējas mazāk jaunu izejmateriālu, aicinot tirgotājus neizmantot plastmasas traukus utt. Savukārt uzņēmums «Zero Waste Brothers» nodarbojas un popularizē ideju par mēbeļu ražošanu un interjera dizainu izveidi, taupot resursus un izmantojot otrreiz lietotus materiālus. Otrreizējās pārstrādes ideja simpātiska šķiet arī Rūdolfam Skujam, kurš «Precious Plastic» idejas iedvesmots veido otrreizējās pārstrādes iekārtas, lai varētu pārstrādāt plastmasu un no iegūtā materiāla ražot funkcionālus un dizaina produktus.

Plakāts "Kā atšķirt eko no šmeko? Korporatīvā atbildība"

Elfa Kalniņa ar projektu «(Ne)vajadzīgo lietu bibliotēka» vēlas popularizēt dalīšanās kultūru, Ilze Vanaga – meklē iespējas, atbalsta mehānismus un infrastruktūru, veicinot atbildīgu attieksmi par atkritumu šķirošanu, Līga Krūmiņa-Krīgere un Thomas Krüger – ar savu piemēru veicināt permakultūru kā dzīvesveidu, Velta Skolmeistare – videi draudzīgu dzīvesveidu ietvert kopējā dzīves filozofijā, kur kā viens alternatīvs virziens ir pāvesta Franciska (tiek saukts par the green pope vai eco pope) izmantotais integrālās ekoloģijas jēdziens, bet Ulla Milberta - izveidot pirmo Zero Waste kafejnīcu/grauzdētavu Latvijā, kur plastmasas produkti tiks aizstāti ar dabīgām alternatīvām, atkritumi tiks kompostēti, ēdiens būs piemērots vegāniem un cilvēkiem ar glutēna un citu alergēnu nepanesamību un telpas būs piemērotas cilvēkiem ar kustību un redzes traucējumiem, kā arī vecākiem ar maziem bērniem.

Plakāts "Patēriņa fenomens – kurš vainīgs, kurš laimīgs?"

Sarunu festivālā LAMPA tika prezentēti arī vairāki tehnoloģiski risinājumi ceļā uz zaļāku Latviju. Annija Milere iepazīstināja ar izstrādātu sistēmu, kas nolasa radiofrekvences identifikācijas (RFID) tagu temperatūras datus bišu stropā un attēlo tos lietotājam tīmekļa vietnē; sistēma biškopim sniedz iespēju pēc temperatūras datiem novērot bišu aktivitāti un pieņemt atbilstošus lēmumus bišu populācijas nodrošināšanai. Deniss Golubevs vērsa uzmanību uz automatizētu ar sensoriem vadāmu dzīvokļa jeb mājvietas kontroles sistēmu, ar kuras palīdzību ir iespējams kontrolēt vidi, ieslēdzot izslēdzot sildītājus, apgaismes un citas iekārtas atbilstoši lietotāja vajadzībām, ekonomējot enerģiju, bet Lauris Taube - pieeju, kā vizualizēt atsevišķu imitācijas modeļu vai statistikas datu kopas 3D virtuālā vidē, izmantojot arī virtuālās realitātes iekārtas.

Lietot mazāk

«Inovācijas un tehnoloģijas palīdzēs mazināt klimata pārmaiņas, ja sabiedrība vienosies par jaunu patēriņa modeli,» diskusijā uz platformas KO-KĀ gan uzsvēra Mārtiņš Niklass, SIA ZAAO Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra «Daibe» attīstības vadītājs. Viņš uzskata, ka sabiedrība vairāk uztraucas par savu šodienas komfortu, ir gatava mutiski atbalstīt zaļo dzīvesveidu, bet nav gatava praktiski mainīt savus ikdienas patēriņa paradumus un atteikties no patēriņa sabiedrības sniegtajiem labumiem. Tiesa, ne visi diskusiju dalībnieki ir vienisprātis, ka patērnieciskums ir visa ļaunuma sakne. Kā norādīja Jānis Kļaviņš, uzņēmumu stratēģiskais un vadības konsultants, tas ir mīts, ka patēriņš ir pretdabisks un kaitē dabai. Viņš neapstrīd, ka cilvēks ir viens no iemesliem klimata pārmaiņām, tomēr norāda, ka, patērējot pieejamos resursus, cilvēce sev sagādā izdzīvošanas problēmas un pēc tam pati saprot, kā šīs problēmas atrisināt. Vienkārši samazinot patērēto resursu apjomu, mēs ierobežojam savu spēju novērst vēl neatklātus apdraudējumus cilvēces eksistencei. Ikdienas patēriņa samazināšana ir vēlama no vides ilgtspējas viedokļa, taču tas ir cilvēku izglītošanas (apzinātības paaugstināšanas), nevis ražošanas samazināšanas izaicinājums.

Plakāts "Horoskops 2058. gadam. Uz kurieni braucam?"

Sabiedrības izglītošanu caur godprātīgas un uz faktiem balstītas informācijas nodošanu tai saprotamā veidā uzsvēra arī Renee Karunungan, viena no jauno žurnālistu organizācijas «Climate Tracker» biedriem, un Bernice Notenboom, klimata žurnāliste un filmu režisore, pirmā sieviete, kura sasniegusi Ziemeļpolu un Dienvidpolu, un pārgājusi Grenlandi ar ledus slēpēm viena gada laikā. 2009. gadā viņa sasniedza Everesta kalna virsotni. Viņa savām acīm ir redzējusi klimata pārmaiņu ietekmi uz dabu - pirmo reizi ar slēpēm kājās Ziemeļpolu viņa iepazina 2007. gadā, kad tur varēts slēpot bez pārtraukuma dienām ilgi, tagad tas vairs nav iespējams. «Izmaiņas ir straujas,» viņa teica, uzsverot nepieciešamību runāt pēc iespējas vairāk par klimata pārmaiņām. Taču to nav obligāti darīt caur tabulām un grafikiem. Vajag runāt no sirds, par paša piedzīvoto, viņa rosināja. Arī Renee Karunungan mudina par klimata izmaiņām runāt caur cilvēka prizmu, jo tās skar ikkatru un daudziem ir personīgas katastrofas iemesls. Tiesa, nav viegli sabiedrības uzmanību pievērst šim jautājumam, jo informācijas pārbagātības laikmetā tam jākonkurē ar neskaitāmiem citiem stāstiem, kas nereti sabiedrībai šķiet saistošāki un vieglāk saprotami, īpaši tādēļ, ka joprojām ir daudz pieņēmumu un neskaidrību par klimata pārmaiņu iemesliem un sekām, notiek mēģinājumi manipulēt ar informāciju.

Plakāts "Communication based in justice"

Uz platformas dažādu jomu eksperti diskutēja arī par korporatīvo atbildību un to, kā, sabiedrībā augot pieprasījumam pēc produktiem un pakalpojumiem, kas radīti videi saudzīgā veidā, atšķirt eko no «šmeko», par aprites ekonomiku kā konkurētspējīgas uzņēmējdarbības stūrakmeni, ar pārsteidzošiem pieredzes stāstiem dalījās Jānis Karušs, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents, ir viens no polārpētniekiem, kurš šogad piedalījās pirmajā Latvijas zinātnieku īstenotajā zinātniskajā ekspedīcijā uz Antarktīdu, Zane Eniņa, pasaules apceļotāja, un Bernice Notenboom. Tika zīlēta nākotne, domājot, kāds būs nākotnes cilvēks, nākotnes ekonomika un nākotnes pilsēta 2058. gadā. Zero Waste, videi, aprites ekonomikai un patēriņam, kā arī klimatam uzmanība tika veltīta arī sieviešu stāvizrādē «SS – Slieku standaps». Paralēli sarunām un diskusijām tika organizētas arī interaktīvās darbnīcas.

Uz speciālas platformas

RTU, pirmo reizi piedaloties sarunu festivālā LAMPA, būtiski atšķīrās no daudziem citiem dalībniekiem, diskutēt aicinot uz īpaši būvētas trīs līmeņu platformas KO-KĀ, kas idejiski sasaucas ar RTU un sadarbības partneru festivālā aktualizēto jautājumu par individuālo, kolektīvo un valstisko atbildību klimata pārmaiņu novēršanā trīs laika nogriežņos (pagātne, tagadne, nākotne) un trīs atbildības līmeņos. «Katrs no mums pieņem individuālos lēmumus kā rīkoties, ko attīstīt, atbalstīt. Mēs vēlamies caur savu noformējumu atspoguļot iniciatīvas, kas tapušas pateicoties jauniešu entuziasmam, zināšanām, izpratnei un cieņai pret vidi un mums dotajiem resursiem. Uz tikšanos kokos!» izvēlēto risinājumu skaidroja Liene Rubina, RTU Dizaina fabrikas projektu vadītāja, «Climate-KIC HUB Latvia» vadītāja. Platformu kokos Arhitektūras fakultātes maģistrantūras studenta un «TreeHouse Place» līdzdibinātāja Matija Babra vadībā īpašā meistarklasē-vasaras skolā būvēja jaunieši, tajā skaitā RTU Arhitektūras un Būvniecības inženierzinātņu fakultātes studenti. Platforma tapa no baļķiem, kas ar trīša un roku spēku uzvilkti kokā, tiek sastiprināti ar virvēm, izmantojot īpašus sējumus, būtiski palielinot būves izturību. Turklāt lielākoties tika lietoti atkārtoti izmantojamas materiāli, piemēram, šķiroti Gaujas plostu materiāli. Pēc festivāla platforma tika izjaukta un tās būvē izmantotie materiāli būs izmantojami vēlreiz.

Notiekošo uz platformas KO-KĀ grafiski vizualizēja Dace Andersone.

RTU sadarbības partneri festivālā bija RTU Cēsu filiāle, SIA «ZAAO», AS «Latvenergo», Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija (LŪKA), biedrība «Ekodizaina kompetences centrs», kustība «Zero Waste Latvija» un Vidzemes augstskola. Dalība festivālā tiek nodrošināta ar «Climate -KIC HUB Latvia» atbalstu.

Kopumā sarunu festivāls LAMPA šogad pulcēja ap 16 tūkst. apmeklētāju, uzstādot jaunu rektoru, informē pasākuma rīkotāji.

Kopīgot rakstu

Universitāte

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

5. jūlijs plkst. 10:27

Līdzīgi raksti

Ziņas