RTU pilnveido divus risinājumus inovācijām sportā

Izvērtējot savu pieredzi, būvējot kamanas Latvijas kamaniņu izlases atlētiem, kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis saskatījis iespēju iestrādes konvertēt vienkāršākā, bet tajā pašā laikā funkcionālā produktā – bērnu un jauniešu kamanās, lai viņi jau no agra vecuma varētu mācīties braukt ar kvalitatīvu inventāru, tādējādi ātrāk apgūstot izvēlēto sporta veidu un mazinot traumu risku, kas rodas, izmantojot nekvalitatīvas vai novecojušas kamanas. Turklāt tas būtu noderīgi ne tikai Latvijā: arī starptautiskajā kamaniņu sporta apritē ir liela nepieciešamība pēc kvalitatīvām, bet vienlaikus ne dārgām un viegli apkalpojamām bērnu un jauniešu kamanām. Ticis izstrādāts konceptuāls kamanu modelis, kuru tad bija nepieciešams tālāk pielāgot sērijveida ražošanas procesam.

«Mūsu uzdevums bija no esošas raga pozitīvformas, 3D modeļa, izstrādāt veidni, ar kuru būtu vienkāršāk ražot kamaniņu ragu jauniešu vieninieku kamanām. Par pamatu ņēmām vakuuma infūzijas metodi, kura ļauj aizpildīt veidnes iekšējo dobumu ar poliestera sveķi vai līdzīga tipa materiālu, izmantojot vakuumu, tādejādi procesu padarot automatizētāku un gala izstrādājumu - viendabīgāku. Nekad vēl ar šādu tehnoloģiju nebijām strādājuši, tāpēc bija jāsaprot kā šai ģeometriski sarežģītai formai izveidot relatīvi vienkāršu veidni, reizē pielāgojot to jaunam ražošanas procesam,» stāsta RTU Zinātnes un inovāciju centra Inovatīvu produktu izstrādes nodaļas (IPIN) industriālais dizainers Pēteris Sala. Tāpat tika izstrādāts tehnoloģiskais process jeb shēma, kā izgatavot tilta detaļu, kas savieno ragus ar pašu kamanu, kurā guļ cilvēks. «Šobrīd sportistu vajadzībām tiltus izgatavo no monolīta taisnstūrveida dzelzs gabala, no kura tiek izfrēzēta U formas detaļa. Līdz ar to tiek patērēts ļoti daudz materiāla, ir salīdzinoši ilgs CNC frēzēšanas process. Jauniešiem to grūti atļauties. Mūsu uzdevums bija rast vienkāršāku risinājumu, kur netiek patērēts tik daudz materiāla un laika, līdz ar to mēs izstrādājām procesu, kur šo U veida detaļu iegūstam formēšanas rezultātā, kuru ir iespējams viegli replicēt,» skaidro IPIN produktu attīstības vadītājs Kristens Raščevskis. 

Kad arī pārējie kamanas daļu prototipi tiks pilnībā pabeigti, tiks uzsākta kamanu ražošana un pārdošana, iecerēts turpināt jaunu, jau lielāku modeļu izveidi, kas piemēroti lielākiem bērniem, un nākamajā solī – arī jauniešiem. Produktu plānots pilnībā ražot Latvijā, un, ņemot vērā tā unikalitāti, jau šobrīd interesi ir izrādījuši vairāki sporta speciālisti.

Savukārt pie otra prototipa pilnveides – laika un ātruma fiksēšanas ierīces kalnu slēpotājiem – strādājis IPIN elektronikas inženieris Raivis Deksnis. «Izstrādāju visu elektroniku. Galveno plati – dizainu, kas bija klientam saprojektēts uz prototipēšanas plates, – es pārvērtu un uzlaboju, lai tā būtu viena elektronikas plate, ko var ražot industriāli un likt ierīcē iekšā sīksērijā,» ieskicē R. Deksnis. Prototipā arī iestrādāti dažādi jauninājumi, piemēram, 4G modelis, kas sportistu datus, ko ierīce fiksē – startu un beigas – attiecīgi uzskaita un aizsūta uz aplikāciju. Jaunums bijis darbs ar NFC jeb «near field communication» – tehnoloģiju, kas ļauj ierīcei iegūt informāciju par dalībnieku trasē, nolasot tā dalībnieka žetonu.

Pēc prototipa pasūtītāja Jāņa Bregžes ieceres jaunā iekārta būs krietni ērtāka un parocīgāka pārvietošanā un uzstādīšanā, kā arī izmaksu ziņā pieejamāka sporta klubiem, skolām un privātiem lietotājiem. Tā savienojama ar aplikāciju, piedāvājot plašākas konfigurācijas iespējas, kas nav lielai daļai alternatīvo iekārtu. Tāpat paredzēts darbu turpināt, lai iekārtu būtu iespējams izmantot dažādiem sporta veidiem un disciplīnām, ne tikai kalnu slēpošanai. 

«PROTOTECH» ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra radīta prototipēšanas programma, kas sniedz atbalstu fiziskām un juridiskām personām zinātņietilpīgu tehnoloģiju produktu vai pakalpojumu prototipu izstrādē un attīstībā, sadarbojoties ar vadošajām Latvijas augstskolām – RTU, Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Projekts tiek īstenots Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. – 2021. gada perioda programmā «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi». Katra šā prototipa izstrādei saņemts atbalsts 15 tūkst. eiro apmērā.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!