RTU pētnieces skaidro ūdens attīrīšanas metodi teroristu radīta piesārņojuma gadījumā

7. oktobris, 2016
.
.
.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kamila Gruškeviča un šīs laboratorijas zinātniskā asistente Alīna Neščerecka Latvijas Radio raidījumā «Zināmais nezināmajā» skaidro, ka ūdeni Latvijā var dzert visur. K. Gruškeviča pētījusi arī, kā attīrīt ūdeni pēc teroristu radīta piesārņojuma.

Zinātniece A. Neščerecka jau atpazīstamību ieguvusi ar savu pētījumu par ūdens hlorēšanu, konstatējot, ka tradicionālā metode dzeramā ūdens attīrīšanai ar hlorēšanu dažkārt var panākt to, ka baktērijas nevis ies bojā, bet savairosies. A. Neščerecka atklāja, ka ūdens hlorēšanā, kas ilgstoši tika uzskatīta par visefektīvāko ūdens attīrīšanas metodi,  hlors iedarbojas uz baktērijām, to šūnu apvalks tiek sagrauts, bet no šīm sagrautajām baktērijām ūdenī nonāk molekulas, kuras izdala fosforu. To, savukārt, citas baktērijas izmanto savā uzturā. Tādējādi, hlorējot ūdeni, var panākt pretējo efektu – nevis attīrīt ūdeni, bet baktērijas tajā pat var savairoties.

Vadošā pētniece K. Gruškeviča teic, ka Rīgā, kur iedzīvotāji saņem ūdeni no virszemes ūdenskrātuvēm, ūdens attīrīšana ir gara ķēde – attīrīšanā izmanto koagulācijas metodi, ūdens tiek dzidrināts, tad novirzīts uz īpašām attīrīšanas kamerām, pēc tam nostādināts, filtrēts un tad dezinficēts. Tas, savukārt, notiek ar ozonēšanas un hlorēšanas metodi.

RTU pētnieces raidījumā teic, ka Latvijā dzeramo ūdeni no krāna droši var lietot. Ja kādā dzīvoklī no krāna tek smakojošs vai kā citādi vizuāli aizdomīgs ūdens, iedzīvotājiem būtu jāvaicā sava nama pārvaldniekam, kāpēc tā – dažkārt var būt vainīgi namu iekšējie ūdensvadi, jo centralizēti piegādātais ūdens ir attīrīts. K. Gruškeviča teic, ka ūdensvads profilaktiski ir jāskalo aptuveni reizi gadā.

K. Gruškeviča pētījusi arī, kā attīrīt ūdeni pēc teroristu radīta tīša piesārņojuma. Konkrēti viņa pētījusi, kā var dzeramo ūdeni attīrīt no Sibīrijas mēra baktērijas piesārņojuma. Galvenais, pēc pētnieces teiktā, iespējami ātrāk konstatēt piesārņojumu un kas ir tā izraisītājs. Šāda ūdens attīrīšanā arī izmanto hloru, bet tam ir arī īpaša skalošana ar speciāliem reaģentiem.

Pētnieces teic, ka ūdens attīrīšanā stāsts patiesībā ir par to, ka hloru var un vajag izmantot, tikai vajadzīgajās devās un nepieciešamajās situācijās.

Raidījumu «Zināmais nezināmajā» klausieties Latvijas Radio mājaslapā.

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

7. oktobris, 2016 plkst. 16:37

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi