RTU pētniece radījusi propolisa nanošķiedru membrānu – efektīvu brūču dziedēšanas materiālu

Bišu propolisa nanošķiedru membrāna ir austa īpašā elektrovērpšanas iekārtā, ko zinātnieki mīlīgi sauc par nanozirneklīti. Tā spēj veidot zirnekļa tīklam ļoti līdzīga izskata materiālu, kas ir kā plāns papīrītis, bet spēj nogalināt dažādas baktērijas un pat cīnīties ar Covid-19 vīrusu.  

«Propoliss – tā ir bišu līme, ko bites veido caur saviem kuņģīšiem. Propolisu bites lieto, lai aizlīmētu spraugas stropā, lai dezinficētu un uzturētu sterilu vidi savā ligzdā,» TV3 sižetā stāsta pētniece. 

Propolisa labās īpašības cilvēkiem ir zināmas jau visai sen, taču pēc Igaunijā veiktajiem testiem ir gūts apstiprinājums, ka jaunizveidotā propolisa nanošķiedru membrāna spēj cīnīties pret sešām baktērijām. «Nākotnē vēl gribētos arī pret herpes vīrusu,» saka Z. Zelča. 

Jaunā materiāla priekšrocības – to var viegli uzklāt uz brūcēm, tas pielīp un, lēnām izšķīstot, dezinficē un dziedē brūces, kā arī neliela laukuma materiāls spēj apkarot daudz vairāk baktēriju un vīrusu, nekā tradicionāli uzklājot propolisa ziedi. «Šī materiāla virsmas laukums ir neiedomājami lielāks salīdzinājumā ar pašu materiāla plēvīti, un tas tad arī veicina biopieejamību,» skaidro pētniece. 

Viņa uzskata, ka jaunais materiāls ļoti labi noderētu, piemēram, plāksteru ražošanā vai arī pēc zobārsta apmeklējuma – kad ir traumētas smaganas, uzliekot bišu propolisa nanošķiedru membrānu, brūces sadzītu ātri, mazinot iekaisuma risku. Tāpēc Z. Zelča ir gatava sadarboties ar farmācijas uzņēmumiem, kuri vēlētos ražot jauno propolisa nanošķiedru membrānu.