RTU jaunie zinātnieki iepazīstina sabiedrību ar savu darbu

«Pirmajā klasē bija brīdis, kad gribēju būt policists, ugunsdzēsējs. Tad vienā dienā atnācu mājās un mammai un tētim paziņoju, ka gribu būt zinātnieks, gribu taisīt ko jaunu,» raidījumā «Rīta panorāma» saka RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Materiālu un virsmas tehnoloģiju institūta pētnieks Linards Lapčinskis. Viņam LZA piešķīra Emīlijas Gudrinieces balvu ķīmijā par darbu «Triboelektriskais efekts polimēru sistēmās: virsmas lādiņa veidošanās un enerģijas savākšana».  

«Nosaukums ir ļoti sarežģīts, bet būtībā tā ir statiskā lādiņa veidošanās polimēros. Polimēri ir mums visapkārt: dažāda veida plastmasas. Tagad, ziemā, velkam džemperi un jūtam, kā izsit dzirksteli, dabūjam pa nagiem, pieskaroties metālam. Tas ir statiskais lādiņš. Es savā darbā pētīju, kā materiāla struktūra, īpašības ietekmē to, cik liels lādiņš izveidosies. Ir materiāli, kuros novērojam šo efektu, bet ir tādi, kuros nenovērojam,» stāsta L. Lapčinskis. Viņam kopā ar kolēģiem ir izdevies rast kopsakarības lādiņa veidošanās mehānismā dažādos materiālos. Ja to zina, var domāt, kā to novērst vai palielināt. Degvielas uzpildes stacija būtu vieta, kur mēs noteikti nevēlētos statisko lādiņu, ar piemēru skaidro L. Lapčisnkis. 

Savukārt RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Teorētiskās mehānikas un materiālu pretestības katedras docentam Ivo Vaicim LZA piešķīra Vitauta Tamuža balvu mehānikā par darbu «Mehānisko sistēmu elementu formas optimizācija, ievērojot nenoteiktību». Saruna ar LTV «Rīta panorāmu» viņš skaidro, ko pētījums nozīmē: «Piemēram, bunkuru konstrukcijas, tām izbirst cauri smiltis. Optimizēt šo konstrukciju tā, lai, berot cauri smiltis, mēs samazinātu putekļu veidošanos. Kas mums būtu jāoptimizē pašā konstrukcijā, kādus konstrukcijas parametrus mums vajadzētu mainīt, kā pašas smiltis ietekmē procesu. Visu to saliekot kopā, veidojas optimizācija, ietverot arī nenoteiktību.» Ar matemātiskiem modeļiem var aprēķināt, kā šādas daļiņas uzvedīsies, kad tas ir zināms, var kaut ko mainīt, lai, piemēram, pārkraujot materiālus, mazinātu putekļu daudzumu. Metodes pielietojums ir ļoti plašs – faktiski jebkurā jomā, kur ir saskare ar smalkām daļiņā, vai tā ir pārtikas rūpniecība, farmācija vai transports un loģistika. 

Vēlmi darboties zinātnē I. Vaicis atklāja bakalaura studiju laikā. «Darbība universitātē, pētniecībā, zinātnē ir unikāla iespēja būt pašam klāt procesos un veiksmīgā gadījumā arī radīt kaut ko jaunu, kādu pievienoto vērtību, kuru var pēc tam izmantot gan industrijā, gan zinātnē, gan kopumā valsts attīstībā,» pauž I. Vaicis. 

«Latvijā nav ne plašu naftas lauku, ne dimantu, ne zelta atradņu. Mūsu zelts ir šādi cilvēki,» vērtē Teorētiskās mehānikas un materiālu pretestības katedras profesors Aleksandrs Januševskis.