RTU inovāciju prorektore: inovācijas ir Eiropas attīstības vertikāle

11. oktobris, 2023
.
.
.
RTU inovāciju prorektore Liene Briede. Publicitātes foto

«Inovācijām ir tieša ietekme uz ekonomikas transformāciju, tā šobrīd ir vienīgā vertikāle, pa kuru virzās Eiropa, domājot par globālo konkurētspēju ar ASV, Ķīnu un arī Brazīliju, kas pašlaik ir sevi ļoti aktīvi pieteikusi inovāciju tirgus segmentā. Tāpēc bez ļoti nopietniem lēmumiem nekādas izmaiņas, visticamāk, nenotiks,» intervijā laikraksta «Latvijas Avīze» pielikumā «Latvijas Bizness» norāda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) inovāciju prorektore Liene Briede. 

Intervijā «Latvijas Bizness» viņa uzsver, ka ir jāstrādā pie jauna pagrieziena punkta Latvijas inovāciju kapacitātes celšanā, audzējot vietējās inovāciju ekosistēmas spēlētāju muskuļus un veidojot tiltu ar ES un globālās ekosistēmas flagmaņiem. Vērtējot Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Globālo inovāciju indeksa un Eiropas Inovāciju reitinga rezultātus, L. Briede uzskata, ka bez uzmanības nevar atstāt esošo Latvijas sniegumu. Proti, tikko publicētajā pasaules reitingā Latvija 2023. gadā atrodas 37. vietā. «Satraucoši ir gan tas, ka Latvija šajos indeksos atrodas ne vien zemā pozīcijā pret citām valstīm, gan tas, ka nav vērojama izaugsme arī mūsu pašu rādītājos. 2020. gadā Latvija pasaules reitingā bija 36. vietā, pēc gada – 38. vietā, bet pērn – pat 41. vietā. Bija vērojams regress. Arī šogad mums nav izdevies pat tik daudz, kā sasniegt 2020. gada rādītājus,» saka inovāciju prorektore. Turklāt teju visos rādītājos, ko inovāciju kontekstā mēra, Latvijas sniegums ir zem ES vidējā. 

Inovācijas ir process, kurā ietilpst ļoti daudz elementu, tostarp dažādi partnerības, izglītības un pētniecības procesi, investīcijas u. c. Latvijā pietrūkst vairāku kritisku elementu, lai valsts varētu atsperties. Viens no šiem elementiem ir ieguldījumi pētnieciskajā infrastruktūrā, kas, kā vērtē L. Briede, iepriekšējā ES fondu periodā bija minimāli. «Kamēr mums nav plāna, kā atjaunot kritisko infrastruktūru, mums nav iespēju audzēt un attīstīt jaunas kompetences nedz industrijas, nedz pētniecības vajadzībām. Tāpat trūkst mērķtiecīga finansējuma jaunuzņēmumu attīstībai – mums ir pieejami dažāda lieluma granti, taču nenotiek pāreja no agrīnas fāzes uz vēlīnu ilgstošu attīstību,» viņa turpina. Investīcijas pētniecības attīstībā ir ļoti būtiskas, lai audzētu gan jaunus talantus, gan pieejamo kapitālu. Latvijā lielākie uzņēmumi ir valsts kapitālsabiedrības, tāpēc to iesaiste pētniecības attīstības investīciju vidē ir ļoti būtiska, lai augtu jauni uzņēmumi un mainītos tirgus. 

Intervijā L. Briede stāsta arī par Ginesa rekordu ideju ģenerēšanā, inovāciju ekosistēmas attīstību, valsts un ES lomu straujākā izaugsmē. 
 

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

11. oktobris, 2023 plkst. 11:37

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi