RTU Gada jaunais zinātnieks: nevajag nogriezt zinātniekiem spārnus

Intervijā «Latvijas Avīzei» M. Turks norāda: «Zinātniekam, protams, vienmēr jādomā, kur likt pētījumu rezultātus. Taču ir grūti pētīt, ja ir uzstādījums, ka jāatklāj kas tāds, ko jau rīt varēs apēst. Zinātnei vajag atstāt interesanto daļu. Nevajag arī iekrist tajā grāvī, kurā tiek pētīts viss pēc kārtas, nedomājot par ieguvumu. Taču Latvijā mūs tagad dzen otrā galējībā, nogriežot zinātniekiem spārnus un liekot pelnīt.

Protams, sabiedrība vēlas, lai no zinātniekiem būtu lielāka jēga. Mums pārmet, ka nemākam apgūt struktūrfondus, nesadarbojamies ar uzņēmējiem utt. Patiesībā zinātnieki ļoti daudz sadarbojas ar uzņēmējiem, taču parasti par šo sadarbību netiek daudz runāts, jo ir konfidencialitātes līgums. Savukārt par struktūrfondiem jāsaka – varētu jau tos vairāk apgūt, ja valsts piešķirtu lielākus līdzekļus līdzfinansējumam. Latvijas zinātnes padomes izsniegtie granti savukārt vairāk domāti fundamentālajai zinātnei, kuras atklājumi nav uzreiz praktiski pielietojami.»

M. Turks uzskata, ka augstākās izglītības kvalitāte atkarīga no pasniedzēja entuziasma un goda: «Ja viņš uzskata, ka ir labi jāiemāca un studentam ir labi jāiemācās, un ka nedrīkst būt nekādas sarunāšanas, kvalitāte nezudīs. Ja pasniedzējs nejūt konkurenci, tad viņam ir maza motivācija turēties līmenī.»

Uz jautājumu «Vai jūs ieteiktu jauniešiem izvēlēties zinātnieka karjeru?», M.Turks atbild šādi: «Dabaszinātnes ir kosmopolītiskas. Strādāt var visur. Tādēļ vien, ka Latvijā zinātniekiem neklājas viegli, no sapņa par zinātnieka karjeru nevajag atteikties. Strādāt šajā jomā ir ļoti interesanti. Jā, dažkārt nostrādāju divpadsmit stundas vai pat vairāk, tomēr vienalga priecājos, jo man ir interesanti.»

Pilna intervija «Latvijas Avīzē» (03.11.2010.) vai portālā www.la.lv.

RTU Informācijas centrs