Remo Merijs-Meri: «Jābūt aktīvam, ja gribi ko panākt»

R. Merijs-Meri zinātniskajā darbā iesaistījās, vēl studējot pamatstudiju programmā. Viņš tolaik interesējās par iespēju sākt strādāt zinātnē, bet RTU Polimērmateriālu institūta vadošais pētnieks Jānis Zicāns tieši tobrīd meklēja «kādu jaunu lietaskoku». Strādājot kopā ar kolēģiem J. Zicāna vadītajā institūtā, izdevies piesaistīt 378 000 latu lielu finansējumu pētniecībai.

Šobrīd Remo pētījumi vispirms saistīti ar polimēru nanokompozītiem. Tie ir materiāli, kurus veido vismaz divi dažādi komponenti. Viens ir polimērmateriāls, bet otrs – kāds cits nanoizmēra materiāls. Savos pētījumos viņš cenšas atklāt, kādus vēl nanokompozītmateriālus varētu radīt, un pārbauda šo materiālu īpašības.

Nanomateriālu ražošana ir dārga, viens no Remo pētījumu virzieniem ir nanokompozītmateriālu iegūšana no otrreizējām un vietējām izejvielām, kā arī to otrreizējās pārstrādes iespējas meklējumi. Tas ir viens no veidiem, kā samazināt ražošanas izdevumus. Otrreiz iespējams pārstrādāt, piemēram, kompaktdiskus. Nevajadzīgo kompaktdisku savākšanai RTU MLĶF foajē pat novietota īpaša kaste.

Otrs veids, kā padarīt ražošanu ekonomiski izdevīgāku, ir vietējo resursu izmantošana. Tāpēc R. Merijs-Meri sadarbībā ar kolēģiem pēta arī, kā nanokompozītmateriālu ražošanā varētu izmantot Latvijas mālu.

Remo atzīst, ka atrast finansējumu pētījumiem nav viegli, taču neiesējami arī nav. Iespējamo finansējuma avotu ir daudz – Latvijas zinātnes padomes piešķirtie granti, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda programmas, kā arī citi – pārsvarā Eiropas finansējuma avoti. Viņš turpina: «Lai kaut ko saņemtu, pašam jābūt aktīvam, jāpiedalās zinātnieku pasākumos un jāiesaistās dažādos projektos. Finansējuma piesaiste – tas ir nepārtraukts darbs».

Savā ziņā tieši aktīvā dzīves pozīcija arī bija tā, kas ieveda Remo zinātnē. Jau neilgi pēc studiju sākšanas RTU viņš pamanīja, ka studentiem no Austrumeiropas tiek piedāvātas daudz un dažādas iespējas, piemēram, piedalīties citvalstu universitāšu rīkotajās vasaras skolās. «Bija deviņdesmito gadu vidus, nekur nebiju bijis. Ļoti gribējās vismaz aizbraukt paskatīties, kā tad ārzemēs ir,» atzīst Remo. «Nosūtīju pieteikumu dalībai vasaras skolā. Mani uzaicināja Karlsrūes Universitāte Vācijā. Man tur iepatikās, un tas deva stimulu arī turpmāk pieteikties vasaras skolām. Toreiz arī sapratu – ir jābūt aktīvam, ja gribi ko panākt.»

R. Merijs-Meri stāsta, ka, strādājot zinātnē, vislabākais ir iespēja atklāt ko jaunu. Ja kādreiz kāds pētījums izdevies labāks nekā citiem šīs jomas zinātniekiem, arī tas dod papildu stimulu turpināt darbu. «Zinātne spēj aizraut. Taču, lai tajā ieraudzītu augļus, ir jāiegulda ļoti liels darbs,» stāsta Remo.

Iespējams, par labāko Meri vizītkarti kalpo J. Zicāna vārdi: «Viņš ir mūsu lepnums. Ja Latvijā būtu vairāk šādu cilvēku, mēs visi dzīvotu labāk».

RTU Informācijas centrs