Paula Valdena piemiņas medaļu saņem trīs izcili Latvijas zinātnieki

22. oktobris
.
.
Paula Valdena piemiņas medaļu pasniedz reizi divos gados, godinot izcilākos Latvijā strādājošos, kā arī ar Latviju saistītos ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas un materiālzinātnes zinātniekus un šo jomu vēstures pētniekus. Foto: Elīna Karaseva, RTU

Izcilā ķīmiķa Paula Valdena piemiņas medaļa par sasniegumiem materiālzinātnē, ķīmijā un ķīmijas vēsturē šogad piešķirta trim zinātniekiem – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta profesorei Mārai Jurei, RTU MLĶF Tehniskās fizikas institūta profesoram Mārim Knitem un Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) Farmakomodulatoru sintēzes grupas vadītājam Pāvelam Arsenjanam. 

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) korespondētājlocekle, Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedras vadītāja M. Jure Valdena medaļu saņem par ieguldījumu ķīmijas vēstures apzināšanā un popularizēšanā, gan rakstot grāmatas, gan organizējot pastmarku izdošanu. Tāpat augstu vērtējams ir profesores Jures devums, ilggadēji (1993-2018) un nesavtīgi strādājot MLĶF studiju prodekānes amatā un virzot fakultāti cauri pārmaiņu procesiem. MLĶF dekāns Māris Turks atgādina par M. Jures aktivitātēm viņas skolotājas, MLĶF profesores Emīlijas Gudrinieces, atstātā zinātniskā mantojuma apkopošanā un popularizēšanā. Savukārt MLĶF profesors Valdis Kokars uzteic M. Jures vadošo lomu monogrāfijas «Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātei – 150» radīšanā, izdošanā un rediģēšanā, jo profesore ir šī izdevuma zinātniskā redaktore. 

LZA akadēmiķis, MLĶF Materiālu fizikas katedras vadītājs M. Knite Valdena medaļu saņem par zinātniskajiem sasniegumiem materiālu fizikā un par būtisku ieguldījumu materiālzinātnes izglītībā. MLĶF Tehniskās fizikas institūta direktors Juris Blūms stāsta, ka tieši M. Knite bijis viens no iniciatoriem Tehniskās fizikas institūta iekļaušanai MLĶF, attīstot jaunu pētniecības virzienu «Materiālu fizika» un izveidojot doktora studiju programmu «Materiālzinātne». To absolvējuši daudzi jaunie zinātnieki, kuri patlaban veic nozīmīgu zinātnisku un pedagoģisku darbu RTU. Profesora pētniecisko darbu atspoguļo ievērojams skaits zinātnisko publikāciju, kas indeksētas SCOPUS datubāzē. Viņš arī sniedzis ieguldījumu MLĶF zinātnieku grupas pētījumā «Konceptuāli jauni nanoģeneratori mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā», ko LZA 2018. gadā atzina par nozīmīgāko sasniegumu lietišķajā zinātnē. Profesors Knite ir arī goda nosaukuma «RTU Gada zinātnieks» laureāts 2007. gadā. 

LZA akadēmiķis P. Arsenjans Valdena medaļu iegūst par pētījumiem selēnorganisko savienojumu ķīmijā, jo viņš pamatoti ir uzskatāms par šī virziena pamatlicēju Latvijā. OSI direktors Osvalds Pugovičs norāda, ka P. Arsenjana pētījumi selēna organisko savienojumu ķīmijā no sākotnēji fundamentālās zinātnes attīstījušies darbos par šīs grupas vielu pretvēža pielietojumu, kā arī par to izmantošanu optiskajās iekārtās un organisko pusvadītāju nozarē. LZA 2015. gadā P. Arsenjana vadīto darbu ciklu selēnu saturošas pretvēža zāļu kandidātvielu grupas atklāšanā atzina par Latvijas zinātnes sasniegumu, bet 2020. gadā piešķīra Gustava Vanaga balvu ķīmijā. P. Arsenjans ir vairāk nekā 100 SCOPUS datubāzē indeksētu zinātnisko publikāciju līdzautors, kā arī 27 starptautisko patentu vai patentu pieteikumu autors. 

P. Valdena piemiņas medaļu RTU MLĶF pasniedz reizi divos gados, godinot izcilākos Latvijā strādājošos, kā arī ar Latviju saistītos ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas un materiālzinātnes zinātniekus un šo jomu vēstures pētniekus. Medaļa nosaukta P. Valdena (1863-1957) vārdā, jo viņš ir ievērojams 19./20. gadsimta ķīmiķis, kurš joprojām ir viens no pasaulē vislabāk zināmajiem latviešu izcelsmes zinātniekiem. Galvenie P. Valdena zinātnes sasniegumi ir «Valdena apgriezenības» atklāšana, viņš ir arī dinamiskās stereoķīmijas un neūdens šķīdumu elektroķīmijas pamatlicējs. P. Valdens bija Rīgas Politehniskā institūta (RPI, tagad – RTU) absolvents, studējis un veicis zinātnisko darbu pie Vilhelma Ostvalda, kurš ir vienīgais ar Latvijas zinātni tieši saistītais Nobela prēmijas laureāts. P. Valdens kļuva par RPI rektoru, un šajā amatā tika ievēlēts divas reizes. Kopumā aptuveni 30 gadus P. Valdens bija RPI mācībspēks, un viņa lielākie zinātniskie sasniegumi saistās tieši ar darbu RPI. 

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

22. oktobris plkst. 11:41

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi