Paula Valdena medaļas saņem RTU profesori Alīda Zigmunde un Jānis Ločs

«Šī medaļa ir unikāla, jo apliecina, ka arī zinātnieki no Latvijas var būt starp tiem, kas ir saņēmuši Nobela prēmiju vai arī ir tai nominēti,» sacīja RTU rektors, atgādinot, ka Latvijā dzimušais Rīgas Politehnikuma (tagad — RTU) profesors Vilhelms Ostvalds (1853.–1932.) pirms vairāk nekā simts gadiem ir saņēmis Nobela prēmiju par pētījumiem ķīmijā, savukārt viņa skolnieks Pauls Valdens (1863.–1957.), viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta pirmās puses ķīmiķiem, ir pirmais un pagaidām vienīgais latviešu izcelsmes zinātnieks, kurš vairākkārt ir nominēts Nobela balvai, diemžēl to nav saņēmis politisku iemeslu dēļ. 

RTU profesoram Jānim Ločam Paula Valdena piemiņas medaļa piešķirta par nozīmīgām biomateriālu izstrādnēm un būtisku ieguldījumu materiālzinātnes pētniecības infrastruktūras un cilvēkresursu attīstībā. J. Ločs ir vairāk nekā 120 zinātnisko publikāciju autors. Viņa nesenākie sasniegumi ir saistīti ar vērienīga Eiropas Savienības programmas «Apvārsnis 2020» starptautiskās zinātniskās kapacitātes stiprināšanas projekta «Baltijas Biomateriālu ekselences centrs» īstenošanu. Šis multidisciplinārais projekts sadarbībā ar izciliem Latvijas un ārvalstu partneriem ļauj apvienot dažādu zinātņu nozaru kompetences un nodrošina pilnu biomateriālu attīstības ciklu no idejas laboratorijā līdz klīniskajam pielietojumam. Tas ļauj zinātniekiem pētīt, izstrādāt un komercializēt jaunus biomateriālus kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļa ķirurģijai, ortopēdijai un citām jomām. 

Savukārt RTU profesorei Alīdai Zigmundei Paula Valdena piemiņas medaļa piešķirta par nozīmīgu ieguldījumu ķīmijas vēstures pētniecībā. A. Zigmundes pētījumu lokā ir augstākās izglītības un vācbaltiešu mantojuma izpēte, kas ietver arī ķīmijas izglītības vēstures un izcilu ķīmiķu dzīves un darbības izpēti. Profesore ir viena no autorēm apjomīgajam pētījumam piecos sējumos (2002.–2017.) «Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā», kas apskata tehnisko izglītību Latvijas teritorijā no 1862. līdz 2014. gadam. Viņa ir arī līdzautore 2013. gadā izdotajai monogrāfijai «Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātei – 150». A. Zigmundes darbība RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrā ir cieši saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbu, mācot studentiem ne tikai pedagoģiju, ķīmijas un inženierzinātņu vēsturi, bet arī veidojot jauniešu kultūrvēsturisko izpratni par savu valsti un augstskolu.

Pirms tam, 14. septembrī, Paula Valdena Organiskās ķīmijas simpozijā, kuru organizēja Latvijas Organiskās sintēzes institūts un RTU MLĶF, Valdena medaļa tika pasniegta trešajam laureātam – Hjūstonas Universitātes profesoram un RTU Goda doktoram Olafam Daugulim. Viņš  medaļu saņēma par nozīmīgu ieguldījumu pārejas metālu katalīzes metodoloģiju attīstīšanā un Latvijas ķīmiķu izglītošanā. Profesora zinātniskās izstrādes ir pasaulē augstu novērtētas, viņa Hirša indekss ir 62 un kopējais citējumu skaits – ap 17 200, kas nozīmē – vidēji 150 citējumi uz katru no viņa šī brīža 112 publikācijām. O. Daugulis aktīvi iesaistās arī Latvijas jauno zinātnieku sagatavošanā – gan doktorantūrā, gan pēcdoktorantūrā viņa grupā ir strādājuši RTU absolventi Liene Grigorjeva, Lūkass Tomass Lukašēvics un Kristīne Kļimoviča. 

Paula Valdena medaļu RTU MLĶF pasniedz reizi divos gados, godinot izcilākos Latvijā strādājošos, kā arī ar Latviju saistītos ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas un materiālzinātnes zinātniekus un šo jomu vēstures pētniekus.

Pauls Valdens iemantojis pasaules mēroga atpazīstamību un, iespējams, ir viens no pasaulē vislabāk pazīstamajiem latviešu izcelsmes zinātniekiem. Viņa lielākie zinātnes sasniegumi ir «Valdena apgriezenības» atklāšana, viņš ir dinamiskās stereoķīmijas un neūdens šķīdumu elektroķīmijas pamatlicējs. Pauls Valdens studēja ķīmijas tehnoloģiju Rīgas Politehniskajā institūtā un savā karjeras attīstībā divreiz tika ievēlēts par RPI rektoru. Viņš 30 gadus bija RPI mācībspēks, un viņa lielākie sasniegumi saistās tieši ar darbu RPI.