«Neste» sadarbībā ar RTU attīrīs Baltijas jūru no «spoku tīkliem»

Tīklu izgatavošanā mūsdienās pārsvarā izmanto plastmasu, pēc nozaudēšanas tie pamazām noārdās, kļūstot par ilggadēju mikroplastmasas piesārņotāju. «Tāpat arī nekontrolēti klejojošie tīkli ir ne vien bīstami kuģiem, jo var radīt būtisku kaitējumu, aptinoties ap kuģa dzenskrūvi, bet arī liels drauds Baltijas jūras biodaudzveidībai – ik gadu tīklos sapinas un mirst gan zivis, gan citas jūras radības, tostarp arī roņi. Ir aplēsts, ka katru gadu Baltijas jūrā tiek pazaudēti aptuveni 10 000 «spoku tīklu», tāpēc ikkatrs izvilktais «spoku tīkls» ir no svara,» skaidro Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.

Piesaistot nirējus, pirmie tīkli tiks izcelti no jūras Engures pusē. Sadarbībā ar RTU Latvijas Jūras akadēmiju un Zinātnes un inovāciju centru netālu no Engures ostas jau ir identificēts kuģa vraks, ko nirēji attīrīs no «spoku tīkliem», mazinot to radītās negatīvās sekas.

««Neste» kā vienam no ilgtspējīgākajiem uzņēmumiem pasaulē rūp, kāda planēta tiks atstāta mūsu bērniem. Baltijas jūra, kuras krastos dzīvojam, ir tuvākais, par ko varam rūpēties, tādēļ, apzinoties Baltijas jūras piesārņotības un biodaudzveidības apdraudējuma rādītājus, saprotam, ka tai nepieciešams tūlītējs atbalsts atveseļošanās procesā,» stāsta SIA «Neste Latvija» valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. 

Spoku tīkliem uzmanība bija pievērsta arī sarunu festivālā «Lampa». RTU Latvijas Jūras akadēmijas asociētā profesore Astrīda Rijkure ekspertu diskusijā skaidroja, ka «spoku tīklu» identificēšana un arī niršana Baltijas jūrā ir sarežģīta – jau 10 m dziļumā jūra ir ir nakts melna, arī laikapstākļi būtiski ierobežo cilvēka spēju izpētīt jūras dzelmi. «Esam sagatavojuši zemūdens drona papildaprīkojuma skices, ko drīzumā plānojam arī prototipēt. Šis papildaprīkojums jau pavisam tuvā un pārskatāmā nākotnē ļaus zem ūdens neierobežoti apsekot kuģu vrakus, kā arī ar tā palīdzību varēsim vieglāk attīrīt vrakus no «spoku tīkliem» un izcelt tos no jūras dzelmes,» viņa stāstīja. Šoruden arī plānots izaicināt studentus rast pielietojumu izzvejotajiem «spoku tīkliem», veicinot aprites ekonomiku.

Valsts vides dienests ik gadu no iekšējiem ūdeņiem izņem ārā aptuveni 2000 tīklu – gan likumīgos, gan nelikumīgos, taču Baltijas jūra līdz šim nav attīrīta, jo procesu sarežģī fakts, ka Baltijas jūra ir krietni dziļāka, aukstāka un plašāka par upēm un ezeriem, līdz ar to arī nepieciešamie resursi ir krietni apjomīgāki, diskusijā papildināja dienesta ģenerāldirektora vietniece, Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite. «Šobrīd, kad Latvija ir prezidējošā valsts Baltijas jūras vides aizsardzības komisijā, mūsu primārais uzdevums ir nodrošināt Baltijas jūras rīcības plāna ieviešanu, kā arī līdz 2024. gada beigām izstrādāt vienotu sistēmu, kas paredz visu zvejas tīklu izsekojamību un uzskaiti sistēmā, lai ikkatrs zvejas tīkls būtu izsekojams un nekļūtu par kārtējo «spoku tīklu» Baltijas jūrā,» viņa teica.