Mūžībā devies bijušais RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts

4. marts
.
.

Piektdien, 1. martā, 80 gadu vecumā mūžībā devies Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ilggadējais rektors akadēmiķis Ivars Knēts. Latvijas zinātnes vēsturē viņš paliks kā Rīgas biomehānikas skolas pamatlicējs, savukārt RTU viņš lika pamatus mūsdienīgas izglītības un zinātnes attīstībai.

Atvadīšanās no I. Knēta notiks otrdien, 12. martā, plkst. 14.00 Rīgas Krematorijā.

I. Knēts (17.09.1938.-01.03.2019.) Rīgas Politehnisko institūtu (RPI, tagad – RTU) absolvēja 1961. gadā, iegūstot būvinženiera diplomu. Viņš sāka strādāt toreizējā RPI rektora Aleksandra Mālmeistera vadītajā Plasticitātes problēmu laboratorijā, 1977. gadā aizstāvot disertāciju par kaulaudu biomehāniku. Tas bija jauns un perspektīvs zinātniskais virziens, kas pētīja dabas veidoto bioloģisko audu mehāniskās īpašības un biomehānisko uzvedību dažādu slodžu un vides faktoru ietekmē. Attīstot savu zinātnisko darbību, I. Knēts izveidoja Biomehānikas zinātniskās pētniecības laboratoriju.

I. Knēta zinātniskā darbība ir augstu novērtēta gan padomju laikā, gan Latvijas neatkarības gados. 1976. gadā I. Knētam zinātnieku grupas sastāvā piešķīra Latvijas PSR Valsts prēmiju par asinsvadu rekonstruktīvo operāciju biomehānisko pamatojumu un to ieviešanu klīniskajā praksē, savukārt 1971. un 1980. gadā par biomehānikas pētījumu kopu viņam piešķīra LPSR Zinātņu akadēmijas pirmo prēmiju. 1982. gadā I. Knēts tika uzņemts prestižajā PSRS ZA Teorētiskās un lietišķās mehānikas Zinātniskās padomes sastāvā, bet 1990. gadā ASV I. Knēts kļuva par Pasaules Biomehānikas padomes locekli.

1987. gadā I. Knēts sāka strādāt par RPI zinātņu prorektoru un šo amatu pildīja līdz 1999. gada nogalei, kad tika ievēlēts par RTU rektoru. Rektora pienākums viņš veica divus termiņus – līdz 2011. gada beigām. Pēc tam I. Knēts pildīja RTU Attīstības fonda valdes priekšsēdētāja pienākumus.

Stājoties RTU rektora amatā, I. Knētam bija jāpanāk gan daudzo studiju programmu, gan arī pašas universitātes starptautiskā akreditācija, jāizstrādā RTU attīstības stratēģija. Pateicoties mērķtiecīgai organizācijai un Eiropas struktūrfondu līdzfinansējuma apgūšanai, I. Knēta vadības laikā tika palielināts RTU pētnieku skaits un notika zinātnes popularizēšanas aktivitātes. Viena no I. Knēta prioritātēm bija RTU tēla veidošana, viņš allaž uzsvēra: «RTU vārdam jāskan pasaulē!».

Ivars Knēts

Kopīgot rakstu

Universitāte

Informācija par rakstu

Raksta autors

Alīda Zigmunde, RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centra pētniece

Publikācijas datums

4. marts plkst. 10:32

Līdzīgi raksti

Ziņas